“Kāpēc neviens man nepateica pirmajā periodā, ka ….”

… tik ļoti sāpēs;  … tas būs tik ilgi;  … atvēruma noteikšana tik ļoti sāpēs;  …augļūdeņu atvēršana sāpēs;  … tas var notikt arī tik ātri; … mani var atstāt vienu neziņā; … ir jāatslābinās un jāelpo; … būs rupja attieksme; … var veikt manipulācijas neko man nepaskaidrojot; … augļūdeņi var pilēt un var noplūst; … kontrakciju laikā tiek mērīti toņi, kuru laikā nedrīkst kustēties;  … dzemdības var sākties arī tad, ja nav nogājuši ūdeņi; … tas ir brīnišķīgi, saviļņojoši, interesanti; …nevajag tik ātri braukt uz slimnīcu; …kontrakcijas var nebūt sāpīgas; … apskates laikā var plēst vaļā dzemdes kaklu; … ir dažādi dzemdību priekšvēstneši; … stimulētas dzemdības ir tik ļoti krasi sāpīgākas kā dabīgas; … dzemdībās var piedalīties studenti; … man ir tiesības atteikties no manipulācijām (augļūdeņu atvēršanas, piemēram); … klizma – jātaisa, kurā brīdī, ka var par to pārmest, ka neviens neatgādināja; … sāpēs arī mugura; … dzemdību process var apstāties; … dzemdību sāpes nemazinās, bet kļūst spēcīgākas; … man vajadzēs kādu sev blakus; … vairāk jāguļ un jāatpūšas; … iespējama atsāpināšana; …tas ir tik smagi; …anestēzija pavājina kontrakcijas un nepieciešama stimulēšana; … katram tas notiek savādāk; … dzemdības var sākties priekšlaicīgi; … epidurālā anestēzija ir forša; … dzemdībās var būt vemšana; … mani var aizsūtīt mājās, ja dzemdes atvērums ir mazāks par 4cm; … grūtākais visā ir tieši atvēršanās periods; … bez sāpēm piedzemdēt nevar; …ka kājas nevajag turēt kopā; … nepieciešams kārtīgi paēst; … tikpat svarīgi, kā sakrāmēta dzemdību soma, ir paņemt līdzi emocionālo atbalstu; … ūdens var palīdzēt pret sāpēm; … jo vairāk sāp, jo ātrāk veras vaļā dzemdes kakls; … var nebūt kontrakciju, bet atvērums vienalga veras vaļā; … dzemdībām ir jāgatavojas iepriekš; … kontrakciju biežums un sāpes ne vienmēr ir saistītas ar atvēruma lielumu; … atvēruma pārbaude ir sāpīgāka par kontrakcijām; … vajag paņemt līdzi ko ēdamu.

 

“Kāpēc neviens man nepateica izstumšanas  periodā, ka ….”

… tik ļoti sāpēs; … man gulsies uz vēdera, lai izspiestu bērniņu; … sadarbojoties ar vecmāti, var piedzemdēt daudz vieglāk; … uz mani kliegs; … ka tas būs mans skaistākais dzīves moments!; … jātur acis vaļā; … ka vajadzēs tik daudz spēka; … var nosūtīt uz ķeizargriezienu arī ar pilnu atvērumu; … ka pēc bērniņa piedzimšanas nekas nebeidzas; … otrais periods var būt tik ātrs; … izstumšanas periodā nevarēšu mainīt pozas; … tas būs smags darbs; … epiziotomiju veic bez teikšanas; … ieradīsies kaut kādi studenti un vēros, kā es dzemdēju; … izstumšana ir vissāpīgākā un emocionāli visgrūtākā dzemdību daļa; … to var tik labi just, kad gribēsies spiest; … man būs jāguļ uz muguras otrajā periodā; … ka var būt plīsumi; … no noguruma un sāpēm var starp kontrakcijām aizmigt; … var būt drebuļi; … otrais periods ir ātrāks par atvēršanos; … ka var būt krampji kājās; … epidurālā anestēzija nemazina izstumšanas sāpes; … ka man draudēs ar vakuumu; … ka būs dedzinoša sajūtu bērniņam dzimstot; … ir nepieciešams samērā daudz zināšanu par šādām lietām; … tik mazā vēderā var ietilpt tik liels bērns :) ; … vīrs blakus ir vislabākais šajā brīdī.

Un te es uzreiz Jums, mammas, iedodu lekciju un konsultāciju vadītājas, kas savās nodarbībās runā par to, ka dzemdības tiešām sāp. Un kā sāp.

Anete Baškevica (es)  – Rīga, Mārupe  – “dzemdības sāp un labi, ka sāp, jo tas nozīmē, ka viss notiek”.

Līga Giniborga – Rīga – “katra kontrakcija tuvina tevi brīdim, kad satiksi savu bērniņu”.

Lita Dudele, Anita Oļukalna – Valmiera, Sigulda.

Zīle Davidsone – Rīga – “izprotot sāpju veidošanās un izjušanas mehānismus, būs jau daudz vieglāk saprast kā tās pārvarēt”.

Dace Lisovska, Ilze Kuduliņa – Jelgava – “ tā sāpe vispār ir vajadzīga un ka bez tās neiztikt lielāko ties’.“

Jana Biezā – Talsi, Kuldīga – “sāpe – priecājies par to”.

Inga Vaivode – Saldus, Liepāja – “nodarbībās runāju par sāpēm. Par to kāpēc sāp, ka ir labi, ja sāp. Un sliktāk, ja nesāp.”

Inga Liepa-Babure – Rīga – “bez cīņas nav uzvaras“.

Anita Baltalksne – Ludza  – “Izrunājam, kad sāp, kas, kur sāp, kā sāp un kāpēc sāp. Un viss ar mērķi,lai radītu labāku izpratni par sāpēm un vieglāk tās varētu pieņem.”

Bet turpinot pieredzi “Dzemdībās man palīdzēja… :

vecmāte; vīrs;  ūdens;  gribasspēks;  dūla; elpošana; iepriekšēja sagatavošanās; laipna attieksme; motivācija; iedrošinoši vārdi; kustības; epidurālā;  mīlestība; miers; aukstuma kompreses; meditācija; lūgšana; domas par mazuli;  iepriekšējā pieredze; bumba;  mūzika; muguras masāža;  pozitīvisms;  mamma;  gāzes elpošana.”

• 66 % no mammām atzīmēja, ka ļoti novērtē partnera vai citas atbalsta personas klātbūtni dzemdībās;
• 58% saņēma jauku maiņas vecmātes vai ārsta atbalstu;
• 43% bija svarīga vizuāli skaista apkārtējā telpa un vide;
• 26% novērtēja dušas pieejamību;
• 18% novērtēja dzemdību bumbas, soliņa, lakatu pieejamību;
• 15% pieejama medikamentozā atsāpināšana;
• 13% svarīgi bija tas, ka dzemdību nodaļa ir tuvu mājām;

Vēl mammas ir novērtējušas, ka svarīgu – līguma vecmāti, dūlas klātbūtni, vannu un masāžu.

No tā, ko mammas pašas varējušas darīt, novērtētas šīs lietas:

• 68% novērtēja elpošanu kā ļoti lielu palīgu dzemdībās;
• 34% dzemdību pozu maiņu;
• 25% ritmiskas kustības;
• 14% meditāciju un atslābināšanos;
• arī pašmasāžu un vizualizāciju;

Bet te vēl dažas vietas, kur doties saprast, kā sev palīdzēt ar sāpēm:

Linda Rozenbaha – Rīga – “par sāpēm, kas ir vajadzīgas un kurām jābūt, par kurām jāpriecājas un to sāpju līmeni, ko mēs varam radīt nevajadzīgi.”

Linda Lielvārde – Baloži – “par sāpēm un ļaušanos tām“.

Linda Kante – Rīga – “deju un kustību terapijā aicinu ļauties sev, elpai, sāpēm, ka bērniņš nāk“.

Līga Roze-Kļaviņa  – Sigulda – “par sāpēm, par sāpju pieņemšanu, ļaušanos un to izdzīvošanu.”

Šos teikumus ir pabeigušas 736 mammas 2017. gadā, aizpildot aptauju internetā. Šīs mammas un viņu dzemdības statistiski izskatās šādi.

• Katra piektā sieviete jeb 23% piedzīvoja nelaipnu attieksmi no medicīnas personāla.
• 21% saņēma dažādus pretējus ieteikumus no personāla vienā stacionārā, piemēram, jautājumos par mazuļa barošanu.
• 18% sieviešu piedzīvoja nepaskaidrotas procedūras, manipulācijas ar savu ķermeni.
• 18% saņēma aizskarošas piezīmes.

“Anestezioloģe piedalījās manas  abās dzemdībās, kurās bija ķeizars. Pirmajās viņa mani nosauca par resnu govi, otrajās tikai atļāvās pateikt, ka man ir plata mugura, kas skanēja tik pat pazemojoši kā mājlops.”

“Personāls izteica neapmierinātību ar bērna izvēlēto vārdu, lai gan pašas uzturot sarunu to jautāja.”

“Daudzas manipulācijas netika skaidrota.”

‘’ Maza špricīte gurnā, ko pirmsdzemdību nodaļā sauca par ‘tas tev palīdzēs atslābināt muskuļus’, realitātē  – stimulācija.”

“Ārste par maz komentēja, ko dara apskates laikā. Pēc dzemdībām neviens nepārliecinājās, vai bērns pareizi ēd un vai man vispār ir piens.”

“Viena telpa vēl ar 2 mammām un viņu bērniem. Tas man traucēja.”

“Ārste vairākkārt bāra praktikanti, arī mani, par to, kāpēc neesmu uzreiz uzņemšanā pateikusi, ka man līdz ir Dianatal gels. Daktere dusmīga bija par kaut ko visu laiku uz praktikanti.”

“Dzemdību poza sākumā uz  sāna, pieslēgts toņu aparāts – nevarēju kustēties, bija ļoti grūti izturēt, pēc tam uz muguras tas pats.”

“Pirmsdzemdību nodaļa, bailes, nejauka vecmāte pēcdzemdību nodaļā, kura runāja tieši ar mani kā ar suni, un brīnījās, kāpēc man līdzi nav maisījums bērna barošanai.”

“Man nepastāstīja par plīsumiem, kas bija pēc dzemdībām, kā tos kopt, vai ir kādi līdzekļi, lai ātrāk sadzītu.”

“Vecmāte ar sevi neiepazīstināja – vajadzēja pajautāt (bija arī praktikante, neko nesapratu kura ir kura). Toņus varēja klausīties tikai guļus (manuprāt tas bija izšķirošais iemesls kādēļ izvēlējos EA).”

“Svešu ārstu un māsiņu staigāšana iekšā un ārā dzemdību zālē, praktikantu klātbūtne un pelējums uz pēcdzemdību palātas sienām.”

“Barojot ar krūti, katra māsa mācīja citādāk; bērnu māsas 2.dienā teica, lai nemēģinu barot ar krūti, jo nesanāks (piens vēl nebija pietiekami), bet uzreiz dodu maisījumu (nepiekritu, bērnam ir 3,5 mēneši un baroju tikai ar krūti)”

“Dakteres attieksme. Bērnam bija aptinusies nabas saite divas reizes ap vēderu, tā vietā, lai viņa pārliecinātos, kas ir par vainu, kāpēc es nevaru izspiest savu meitiņu, viņa man teica : “šitā jau nav spiedēja.””

“Bērnu ielika inkubatorā un teica, ka pasauks uz bērna barošanas laiku- nesauca un bez manas ziņas- mākslīgi piebaroja…”

“Laikam,jau pati arī nebiju laba dzemdētāja,bet tā bija mana pirmā pieredze un man nepatika,komentāri par manu lieko svaru,zinu ka viņš man ir,ka neesmu trenējusi presīti tāpēc tik grūti spiest,un mums bija paredzētas ģimenes dzemdības,bet bērniņa tēti neielaida iekšā, jo viņš tikai traucēšot!”

“Kaut kādas tabletes pirms spiešanas, kuras lika ,lai vīrs ik pa pus h liek man zem mēles, saldas, pretīgas, no kurām slikta dūša, bet labums-nekāds. Tas,ka daktere,kurai tā bija nakts maiņa, izturējās pretīgi, murmināja piezīmes, par to,ka jauniem cilvēkiem bērnus nevajag, bet,kad no rīta atnāca vīramātes draudzene,kura ginekoloģijas nodaļā galvenā, tad daktere uz pakaļkājām staigāja.. sapratu,ka pazīšanās veido attieksmi. Pretīga sajūta, vēl tagad.”

“Griezos pie vienas no māsiņām, jo man ļoti sāpēja un ar maziem intervāliem, nesapratu, vai tas ir normāli. Bet viņa uz mani neizpratnē skatījās un prasīja “un ko tu no manis gribi?” Nekāda iedrošinājuma, sajūta tāda it kā es te nez ko būtu iedomājusies. Godīgi sajutos tā, it kā pret mani izturētos kā pret govi lopkautuvē. Skarbi, bet pat viens nepatīkams darbinieks var pilnīgi izbojāt procesu.”

Šī statistika ir dažāda. Un to nevar vērtēt viennozīmīgi.

Ja daudzas sievietes atzīmē, ka dzemdības bijušas “tik ilgas” , tad tomēr par ilgām es sauktu tos 7%, kam tās ir bijušas vairāk par 24h. Vai nu vairumā sagatavošanas kursu vai vizītēs pie ārsta ir maldīga informācija par to, cik ilgas ir normālas dzemdības, vai arī šo ilgo sajūtu var saistīt ar sāpēm un spēju tās izdzīvot.

Mani patiešām satrauc skaitļi, kas attiecas uz sadarbību ar medicīnas personālu – komunikācijas trūkums, emocionālā vardarbība, dažādas vadlīnijas vai to neesamība vienā stacionārā.. Ja skaitļi saka vienu un mēs tos varam interpretēt dažādi, tad sieviete, kas nosaukta par “govi” ir fakts un šie vārdi nekur nepaliek.

Topošās un esošās māmiņas! Izglītojam sevi, ejam uz nodarbībām, gatavojamies dzemdībām un pēcdzemdību periodam, lai pasargātu sevi no šīs statistikas un nezināšanas.  Uz tikšanos nodarbībās!

Pie manis vari nākt kā pie dūlas uz individuālajām tikšanās reizēm, nākt vingrot un gatavoties dzemdībām Mammmu Pitstopā , nākt uz bezmaksas zīdīšanas lekcijām un konsultācijām un meklēt mani arī citur!

 

Anete Baškevica

anete@mammupitstops.lv

tel: 25401011