22. janvāra rīts. Tikko Rīgu pārsteigusi krusa, bet mēs ar Kristine Gaugere gaidām pie Iļģuciema sieviešu cietuma durvīm, lai jau trešo reizi tiktos ar sievietēm un viņu bērniem Mātes un bērnu nodaļā. Ir aizsācies projekts, kuram ceram ilgu nākotni – dūlas atbalsts ieslodzījumā esošajām sievietēm. Nodaļā ir padsmit sievietes ar bērniem līdz četru gadu vecumam, arī grūtnieces. Mēs pagaidām tiekamies ar tām, kuru bērniņi ir līdz viena gada vecumam, veidojam grupas nodarbības. Atbalsta grupa, rotaļu grupa, sauc kā gribi. Bet atsaucība ir un mūs tur ļoti gaida.Gan sievietes, gan darbinieki.
Citur pasaulē jau tiek realizētas programmas un projekti, kur dūlu pakalpojumi ir pieejami visām sievietēm. Grupu nodarbības un individuālās konsultācijas piedāvā sievietēm iespēju dalīties pārdzīvojumos, stāstos, izzināt savu ķermeni, iemācīties rūpēties par sevi un bērniņu, sagatavoties dzemdību procesam. (Morton et al., 2014) Ieslodzījuma vietās dūlas parasti organizē grupu nodarbības, bet pēc tām sievietes izvēlas savu dūlu, pamatojoties uz viņu profilu, komunikācijas veidu un iespējamo konsultāciju skaitu un biežumu. Pētījumi rāda, ka sievietes ieslodzījumā, kas izvēlas dūlu palīdzību, izjūt mazāku vērtēšanu un nosodījumu par savu ieslodzījuma vēsturi nekā no citiem darbiniekiem. (Stanley et al., 2015) Dzemdības un bērna aprūpe ir liels dzīves notikums jebkuras sievietes dzīvē. Bet veselības aprūpe un nodrošināšana nav tikai indivīdu personīgā atbildība, bet tas ir sabiedrības un sociālais pienākums.(McLemore and Hand, 2017)
Sieviešu ieslodzīšana grūtniecības laikā vai drīz pēc bērna piedzimšanas izjauc ierastos reprodukcijas veidus un apdraud reproduktīvo taisnīgumu, nošķir ģimenes, nereti bērnus ievieto audžuģimenē, jo viņiem nav radinieku, palielinās valsts un pašvaldību līdzekļu novirzīšana sociālajiem dienestiem cietumos, ir ierobežota sieviešu iespēja veikt abortu, ir problēmas ar grūtnieču aprūpes nodrošināšanu pilnā apmērā, bērni medicīnas aprūpi stacionāros saņem bez cita pieaugušā – pieskatītāja klātbūtnes. Tajā pašā laikā daudzām ieslodzītajām sievietēm cietums ir vienīgā vieta, kur viņas var izjust šo mātes stāvokli – būšanu par māti savam bērnam, jo sociālās, finansiālās grūtības ārpus cietuma bieži ierobežo viņu iespējas būt pilnvērtīgām mātēm, piemēram, atkarības un bezpajumtniecība. (Sufrin, 2018)
Veidojot individuālu pieeju, dūlai ir jāspēj saskatīt problēmas cēloņi un sekas. Ir sievietes, kas ieslodzījumā saņem labāku grūtniecības aprūpi nekā tas būtu ārpus, jo, piemēram, smagu atkarību gadījumā viņas neapzinās grūtniecības esamību. Tāpat problēmas ir arī ar bērnu aprūpi. Sievietēm ieslodzījumā Latvijā tiek nodrošināta pārtika bērnam, tā nav pat pašām jāgatavo. Atbildību par bērna aprūpi daļēji uzņemas Ieslodzījuma vietas darbinieki. Izciešot sodu un esot brīvībā ar bērniņu, sievietes pašas pirmo reizi saskaras ar vecāku lomu, kas prasa nodrošināt visas bērna pamatvajadzības – ēdienu, higiēnu, veselību, intelektuālo attīstību.
- gada pētījumā ASV dūlas piedalījās programmā, kas nodrošināja individuālu aprūpi sievietēm ieslodzījumā. Gan sievietes, gan dūlas atzina, ka ir izdevies nodibināt veiksmīgas attiecības savā starpā. Kā svarīgākās tika novērtētas dūlu spēja dot iespēju sievietēm nodibināt uzticības pilnas attiecības, samazināt dzemdību komplikāciju skaitu, atbalstīt sievietes, kad viņas bija šķirtas no jaundzimušajiem. Tika secināts, ka dūlu aprūpe cietumā ir iespējama un to var pielāgot ieslodzījuma esošo sieviešu vajadzībām. Tā samazina arī izmaksas, kas attiecas uz jaundzimušo ēdināšanu, un komplikāciju novēršanas izmaksas dzemdībās (ķeizargrieziens, medikamenti, atsāpināšana u.c.). (Shlafer et al., 2015)
Pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr. 259 „Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2018.-2020. gadam”, kura viens no mērķiem ir veselības veicināšana un profilakse, šīs nodarbības un konsultācijas ir būtisks ieguldījums sabiedrības izglītošanā un veselībā, lai sievietēm būtu iespēja sagatavoties dzemdībām un bērna aprūpei.
Šobrīd projekts tiek realizēts ar pašām pieejamajiem resursiem un pašieguldījumu. Bet, varbūt, Tev ir iespēja mūs atbalstīt? Sazināties ar mani vari: abaskevica@gmail.com vai zvanot 25401011. Paldies!
#dūlasatbalsts #cietumadūla #prisondoulaproject #cietumadūluprojekts
Izmantotie avoti:
Morton, C.H. and Clift, E.G. (2014), “The birth of doulas: a social history and doula training and practice models and the doula role in modern maternity care”, in Morton, C.H. and Clift, E.G. (Eds), Birth Ambassadors: Doulas and the Re-Emergence of Woman-Supported Birth in America, Praeclarus Press, Amarillo, TX, pp. 51-101.
Stanley, D., Sata, N., Oparah, C.J. and McLemore, M.R. (2015), “The East Bay Community Birth Support Project, a community-based doula program to decrease recidivism in previously incarcerated women”, Journal of Obstetrics, Gynecology and Neonatal Nursing, Vol. 44 No. 6, pp. 743-50.
McLemore, M. R. & Hand, Z. W. (2017). Making the case for innovative reentry employment programs: Previously incarcerated women as birth doulas – A case study. International Journal of Prisoner Health, 13 (3-4), 219-227. DOI 10.1108/IJPH-07-2016-0026
Schroeder, C. & Bell, J. (2005). Doula Birth Support for Incarcerated Pregnant Women. Public Health Nursing, 22 (1), 53-58. DOI 10.1111/j.0737-1209.2005.22108.x
Shlafer, R. J., Davis, L., Hindt, L. A., Goshin, L. S. & Gerrity, E. (2018). Intention and Initiation of Breastfeeding Among Women Who Are Incarcerated. Nursing for Women’s Health, 22 (1), 64-78. DOI 10.1016/j.nwh.2017.12.004
Shlafer, R. J., Hellerstedt, W. L., Secor‐Turner, M., Gerrity, E. & Baker, R. (2015). Doulas’ Perspectives about Providing Support to Incarcerated Women: A Feasibility Study. Public Health Nursing, 32 (4), 316-326. DOI 10.1111/phn.12137
Sufrin, C. (2018). Making mothers in jail: carceral reproduction of normative motherhood. Reproductive Biomedicine & Society Online, 7, 55-65. DOI 10.1016/j.rbms.2018.10.018