Saņemot materiālu par endorfīniem jaundzimušajos („Endorphins and the neonate” Can med Assoc J. VOL.132, February 15, 1985) un endorfīnu nozīmi medicīnā („Endorphins in clinical medicine”  Singapore Medical Journal No. 4, August 1983)  un pirmo reizi pārlasot,  radās mazliet šaubas par šo faktu precizitāti un pētījumu aktualitāti mūsdienās.  Šo publikāciju pamatā ir vairāku pētījumu analīze (lielākā daļa pētījumu veikti uz dzīvniekiem), bez konkrētu rezultātu iegūšanas, jo rezultāti ir pretrunīgi un ir tikai kā atskaites punkts tālāku pētījumu veikšanai.  Endorfīni, endogēnie opiāti,  ir bijuši daudzu publikāciju tēma. Tas nav brīnums, jo paaugstināts endorfīnu līmenis sniedz pozitīvu efektu uz garastāvokli un uzvedību. Tas ir labi zināms, ka vingrojumi maina hormonu līmeni, skriešana paaugstina adrenokortikotropo hormonu līmeni un beta-endorfīnu imūnaktivitāti. Regulāras aerobas slodzes pārtraukšana palielina neapmierinātību, aizkaitināmību un nervozitāti, daudzi skrējēji apgalvo, ka sajūt diskomfortu, ja izlaiž kādu skrējienu. Pat ja pētījumos ir problēmas ar metodēm, pretrunām rezultātos no dažādām laboratorijām, tomēr mani ieinteresēja atrast citas jaunākas publikācijas – gan par endorfīnu nozīmi dzemdībās, gan fizioloģiskajiem procesiem, kas saistīti ar endorfīnu līmeņa paaugstināšanos vai pazemināšanos, gan to, kā cilvēks pats var sev šo „laimes hormonu” atraisīt.

Tā kā mūsdienās cilvēki visvairāk sev interesējošo informāciju meklē internetā, tad ar nožēlu jāatzīst, ka latviešu valodā informācija ir minimāla. Neko vairāk par „endorfīni ir laimes hormoni, kas izstrādājas fizisko aktivitāšu laikā un to skaits pieaug arī grūtniecības laikā” atrast man neizdevās. Bet angļu valodā pētījumu ir daudz, tie atkal ir pretrunīgi un liecina tikai par to, ka šajā jomā viss notiek – tiek meklēti dažādi negatīvie faktori, kas saistīti ar endorfīnu paaugstināšanos, to izmantošana medicīnā, alternatīvās medicīnas iespējas un endorfīnu nozīme grūtniecībā un dzemdībās, kas arī nav viennozīmīga.

Šajā darbā es piedāvāju iepazīties ar dažādiem interesantiem faktiem, kas ir vairāku pētījumu rezultāts, kaut arī neviena publikācija neatzīst, ka šī ir 100% droša informācija, uz kuru balstīt teoriju par endorfīnu nozīme, tomēr tas mudina tikai iegūt arvien jaunu un jaunu informāciju.

————————————————————————————————————————————————-

Endorfīnu vispārējais raksturojums

Stresa un sāpju laikā organisms pats izdala nomierinošus un sāpju mazinošus hormonus, ko sauc par endorfīniem. Vārds endorfīns ir cēlies no vārda “endogēns” un “morfīns”. Endorfīni – morfīnam līdzīga viela. Tie sastāv no 31 aminoskābes un šobrīd ir zināmi vairāk nekā 16 to veidi. To producēšanās organismā ir iedzimta, taču to līmeni var paaugstināt ar dažādiem pasākumiem kā arī tie automātiski paaugstinās grūtniecības laikā.  Beta-endorfīns ir peptīdu hormons, ko izdala hipofīze, reaģējot uz stresu. Stresa vai sāpju impulsi liek hipotalāmā atbrīvoties kortikotropo hormonu stimulējošiem hormoniem, kas liek hipofīzei izdalīt beta-endorfīnu, adenokortikotropo un  α-melanocītu stimulējošo hormonu. Beta-endorfīni izdalās lielā skaitā mātes un augļa organismā.  Vidējā maksimālā koncentrācija plazmā 113 pg / ml (32,6 pmol / l) (pēc Goland 1981), 153 pg / ml (44,2 pmol / l) (pēc Bacigalupo 1987) un 50 fmol / ml (50 pmol / l) (pēc Chan un Smith 1992). Grūtniecības laikā arī placenta ražo beta-endorfīnu.  Vidējais kopējais β-endorfīna 201 fmol / g placentas, kas attīstās atbilstoši termiņam. Taču daži pētījumi pierāda, ka placenta ražo 60% N-acetilēta formā esošus endorfīnus, kas ir bioloģiski neaktīvi un nespēj reaģēt uz opiātu receptoriem.

Endorfīni ietekmē sāpju impulsu pārvadīšanu. Endorfīnu, kas atrodas nervu šūnu sinapsēs, funkcija ir samazināt sāpes. Ja cilvēka ķermenis nespēj šīs bioloģiski aktīvās vielas izdalīt, tad  ķermenis pat pastiprināti sākt just sāpes. Medikamenti var sāpes mazināt, bet tie nevar paaugstināt endorfīnu līmeni. Dabiskā endorfīna līmenis organismā pakļaujas iedzimtības faktoram un tas var variēt dažādiem cilvēkiem. Taču šo līmeni var paaugstināt dažādos veidos.

Ir dažādas terapijas un aktivitātes, kas ir pierādījušās kā efektīvas šī līmeņa paaugstināšanai. Akupresūra un dažādas masāžas arī paaugstina endorfīnu līmeni, ta pat kā fiziska slodze. Arī hipnoze, vizuālā izpaušanās, elpošanas vingrinājumi palielina endorfīnu līmeni.

β-endorfīni cilvēka ķermenī tiek ražoti hipofīzē un hipotalāmā, tomēr tie ir arī placentā un augļūdeņos. Placentā tie parādās no trešā mēneša un to līmenis pieaug līdz pat dzemdībām. Arī bērns vēl būdams mātes organismā izstrādā endorfīnus. Augļa arteriālajā vadā endorfīnu līmenis ir augstāks nekā venozajā, kas ļauj domāt, ka tā līmenis nav atkarīgs tikai no mātes vai placentas sintezētā endorfīna.

• Šo faktu pierāda arī pētījums, kurā analizēts endorfīnu līmenis jaundzimušajā – šis līmenis ir paaugstināts vēl 12 stundas pēc piedzimšanas, tas krītas tikai aptuveni pēc 24 h. Taču pārtraucoties endorfīnu sintēzei, tā aktivitāte krītas jau pēc vidēji 6 stundām, kas nozīmē, ka, ja bērns saņem endorfīnus tikai no mātes, tad endorfīnu līmenis asinīs nenoturētos paaugstināts līdz pat 12 stundām. Fizioloģiski nav izskaidrots, kāpēc jaundzimušajam šis līmenis ir paaugstināts, taču, iespējams, tas ir stresa dēļ dzimšanas laikā, ko piedzīvo bērns.

Endorfīni izplatās pa visu ķermeni, tie ir plazmā, augļūdeņos, muguras smadzeņu šķidrumā, placentā,  cilvēka pienā, spermā un var uzkrāties aizkuņģa dziedzerī.

• β-endorfīnu līmenis cilvēka organismā viszemākais ir laika posmā no 22.oo līdz 3.oo un augstākais no 4 rītā līdz 10 no rīta.
• Endorfīnu līmenis pieaug fizisko aktivitāšu laikā un visvairāk tieši pie dzemdību slodzes.
• Endorfīnu līmenis ir saistīts ar cilvēka emocijām, taču pārāk ilgs stress rada stresa hormona (ketaholamīna) pārsvaru pār endorfīniem. Tādēļ no stresa labi atbrīvo skrējiens vai citas aktivitātes, kas normalizē šo hormonu attiecību.
• Tāpat kā narkotikas, arī endorfīni iedarbojas uz katru sievieti individuāli, tādēļ arī sāpju slieksnis ir dažāds.

Endorfīnu nozīme grūtniecības laikā

Šī dabiskā opiāta līmenis palielinās grūtniecības laikā un turpina aug līdz pat dzemdībām. Dabiskās dzemdībās endorfīnu līmenis aug arī tad, kad bērns jau virzās cauri dzemdību ceļiem. Daudzi pētījumi pierāda, ka endorfīnu līmenis strauji krītas tad, kad tiek izmantoti epidurālie vai opioīdie sāpju samazinošie medikamenti.

Augsts endorfīnu līmenis dzemdībās  izmaina apziņas stāvokli, kas palīdz izturēt dzemdības, pat ja tās ir sāpīgas, ilgas un izaicinošas. Neskatoties uz smago darbu, ko sieviete un arī bērns iztur dzemdību laikā, endorfīni ļauj uzturēt modrību un uzmanību.

Pēc dzemdībām tie sniedz pat eiforisku efektu un lielu mīlestību un laimi, mācoties un sākot rūpēties par mazo bērniņu. Pēc dzemdībām endorfīni stiprina saiti starp māti un jaundzimušo. Taču straujš šī līmeņa kritums ir saistāms ar “pēcdzemdību depresiju”. Zems endorfīnu līmenis dzemdību periodā palielina sāpes un ātrāk iestājas bezspēks. Tie ļauj dzemdības padarīt par patvaļīgu procesu un darbojas arī kā pretsāpju līdzeklis, sekmē emocionālā stāvokļa optimizēšanu, apslāpē uztraukumu un veicina vispārējā apmierinājuma stāvokļa sasniegšanu. Endorfīnu ietekmē dzemdību laikā sievietes var uzvesties tā, it kā viņas ir lietojušas narkotikas, un ir pamanāms, ka pauzēs starp sāpīgam kontrakcijām viņas jūtas labi. Dzemdību dabiskās gaitas gadījumā daudzas sievietes spēj izjust īstus ekstāzes stāvokļus.

• Grūtniecības laikā sievietes organismā izmainās dažādu hormonu un citu bioloģiski aktīvo vielu līmenis, kas izraisa dažādas fizioloģiskas un emocionālas izmaiņas. Endorfīni jeb morfīnam līdzīgie hormoni ir ar nomierinošu un sāpju mazinošu efektu. Daudzas sievietes grūtniecības pirmajā trimestrī izjūt rīta nelabumu – arī šī parādība ir saistāma ar iespējamo endorfīnu līmeņa augšanu.
• Endorfīnu līmenis pieaug aktīvu dzemdību kontrakciju laikā. Tas ir visaugstākais tieši pēc dzimšanas un atgriežas sākotnējā līmenī divu nedēļu laikā pēc dzemdībām.
• Endorfīnu līmenis ir visaugstākais vaginālās dzemdībās, viszemākais līmenis ir ķeizargriezienu veicot pirms dzemdības ir uzsākušās dabīgā veidā.
• Endorfīni darbojas arī uz augli. Paaugstināts līmenis ir jaundzimušajiem, kas dzemdību laikā piedzīvojuši hipoksiju.
• Endorfīni stimulē arī prolaktīna veidošanos – tātad ietekmē piena veidošanos un mātes un bērna ciešās saiknes veidošanos.
• Tie rada mātē arī laimes sajūtu, redzot savu bērnu, izraisa dabiskās rūpes. Mātēm, kurām veikts ķeizargrieziens (sevišķi tām, kam tas veikts pirms spontāno dzemdību sākšanās) biežāk novērojams piena ražošanas aizkavēšanās.
• Rozā augļūdeņi ir pilni ar endorfīniem.
• Placentā ir atrodamas dažādas bio-aktīvas vielas. Viena no tām – Beta endorfīni, kas samazina sāpes, relaksē, sniedz labsajūtu, atraisa paļaušanās sajūtu.
• Viena no versijām ir tā, ka bērns tādā veidā apspiež mātes imūnās funkcijas. Tā balstīta uz to, ka arī tādi parazīti, kā nematodes izdala endorfīnus, lai apspiestu nēsētājorganisma imunitātes aktivitāti.
• Ja endorfīnu līmenis turas paaugstināts neonatālajā periodā, ir iespējamas respiratoras problēmas. Eksogēnie opiāti un beta-endorfīni var nomākt elpošanu. Pieaugušiem dzīvniekiem, injicējot endogēnos opiātus, sākas apnojas. Nalaksons (opiātu antagonists) samazināja šo apnoju ilgumu no vidēji 53 sekundēm uz 44.
• Nabassaites plazmas endorfīnu līmenim ir liela loma bērna attīstībai intrauterīnajā un perinatālajā periodā.  Tika veikts pētījums, kurā pētija plazmas beta-endorfīnu līmeni normālas grūtniecības un dzemdību laikā, kā arī patoloģiskos gadījumos.  Tika pētītas 95 grūtniecības, ievērojot gan bērnu dzimumu, attīstību, mātes veselības stāvokli, slimības, bērnu guļas un citus ietekmējošos faktorus. Rezultāti ļāva secināt, ka beta-endorfīnu līmeni ietekmē gestācijas vecums, dzemdību veids un augļa distress, taču neietekmē mātes hipertensija, bērna dzimums, diabēts, priekšlaicīgs membrānas plīsums. Endorfīnu līmenis bija augstāks priekšlaicīgi dzimušajiem, nekā iznēsātām grūtniecībām. Endorfīnu līmenis bija augstāks dabiskajās dzemdības. Ievērojami augstāks šis līmenis bija augļiem, kas piedzīvojuši distresu.  Tā kā beta-endorfīnu līmenis ir tieši saistīts ar augļa hipoksiju, tas var būt kā rādītājs par bērna jušanos. (World J Pediatr, Vol 2 No 3 . August 15, 2006)
• Pētījumos atklāts, ka liela endorfīnu koncentrācija pirmajā grūtniecības trimestrī nomāc horiogonadotropīna sekrēciju līdz pat 60%.  Ar naloksonu (endorfīnu antagonistu) šī nomākšana tika pārtraukta. Taču tajā pašā laikā vēlākā periodā beta-edorfīni pat stimulējoši iedarbojas uz HCG hormonu.

Endorfīni un epidurālā anestēzija

Epidurālā anestēzija noņem ne tikai sāpes, bet arī prieku. Dabiskās dzemdībās mātes saņem lielu endorfīnu skaitu, kas paaugstina gan apmierinātības sajūtu, gan prieku par paveikto. Mātēm, kam veikta epidurālā anestēzija, ir pierādīts, ka šis endorfīnu līmenis ir zemāks – organisms pats necenšas vairs radīt sāpju mazinātājus, ja tie ir ievadīti mākslīgi.  Pozitīvā puse ir tāda, ka mākslīgie atsāpinātāji pazemina arī kateholamīnu (stresa hormonu) līmeni, kurš, esot pārāk augstā līmenī, var radīt disfunkcionālas dzemdes kontrakcijas un samazināt asins pieplūdi placentai.

Mātes radītie endorfīni nonāk arī bērnā, palīdzot tam pārvarēt stresu, kas rodas gaidāmo izmaiņu dēļ.

• Sintētiskie analgētiķi, ko var izmantot dzemdībās, nonāk konfliktā ar endorfīniem un cīnās ar tiem, tādējādi mainot sarežģītu dabisko hormonālo līdzsvaru. Ar to bieži vien var izskaidrot sievietes sliktu pašsajūtu dzemdību laikā un pēc tām. Tika novērots, ka sievietes, kurām dzemdību laikā tika ievadītas endorfīnam līdzīgas narkotikas, dzemdēja grūtāk un ilgāk, nekā tās, kurām endorfīna līmenis palika dabisks. Dabiskais hormonālais līdzsvars, kas rodas dzemdību laikā, ir ļoti trausls, tāpēc jebkura nepamatota iejaukšanās dzemdību gaitā, piemēram, kādu preparātu ievadīšana sievietes organismā, var to sajaukt un novest pie dzemdību darbības patoloģijas vai to pastiprināt. Pat tik nevainīga procedūra kā augļa pūšļa pārduršana, lēcienveidīgi izmaina hormonu savstarpējo attiecību un var nopietni iztraucēt dzemdību darbības dabiskās gaitas mehānismus.
• Endorfīni nodod auglim miera izjūtu. Auglis uztver šo informāciju, un tā ietekmē viņa veselību un nākamo raksturu.  Nelaimes, dvēseles sāpes, bailes, greizsirdība, dusmas, aizvainojumi rada smaguma sajūtu, sliktu noskaņojumu, nomāktību, stresā organisms sāk izstrādāt kateholamīnus, t. s. stresa hormonus. Šie hormoni izkļūst cauri placentas barjerai un iedarbojas uz augli, ietekmējot bērna fizioloģisko stāvokli pirms piedzimšanas. Mātes miesās pavadīti deviņi mēneši ieliek pamatus ne tikai nākamajai veselībai, bet arī nākamajam raksturam. Bērns, esot mātes miesās, spēj mācīties, uzkrāt informāciju. Viņa pieredzes bagātināšana pirms piedzimšanas pozitīvi iedarbojas uz psihes un intelekta attīstību nākotnē.
• Dažādām sievietēm fizioloģiska grūtniecība un dzemdības norit dažādi – citām sāpes ir lielākas, citas šo procesu pārcieš vieglāk. Šis faktors arī ir tieši atkarīgs no endorfīnu līmeņa. Dzemdības ir svarīgs process sievietes dzīvē. Ja to laikā tiek lietota epidurālā anestēzija vai citi atsāpinoši medikamenti, daži zinātnieki uzskata, ka tas var atstāt ilgstošu ietekmi uz dabīgā endorfīna līmeni, jo ir pierādīts, ka to ievadīšana, samazina endorfīnu līmeni – organisms to vairs nemēģina ražot pats. Arī bērna organismā šis līmenis vēlāk var būt pazemināts.
• Daži pētījumi pierāda, ka epidurālā anestēzija pamazina laktācijas panākumus – mātes organismā neveidojas pietiekami daudz endorfīna un tas nenonāk pietiekošā daudzumā jaundzimušajā, kas savukārt izraisa bērna pazeminātu vēlēšanos zīst. Citi pētījumi norāda, ka tas neietekmē laktāciju, ja vien epidurālā anestēzija izdarīta laikā, kad mātes organisms ir pilnīgi gatavs dzemdībām un auglis ir veselīgs. Iespējams arī, ka tas ir atkarīgs tikai no tā, ka mātei ar pietiekamu endorfīnu līmeni tīri emocionāli ir vieglāk veidot saikni ar bērnu, kas ietekmē pārējos fizioloģiskos procesus un bioloģiski aktīvo vielu (oksitocīna un prolaktīna) veidošanos, lai sekmētu piena laktāciju.
• Atšķirībā no atsāpinošajiem medikamentiem, endorfīni iedarbojas pakāpeniskāk, ilgstošāk un arī nav jāsaskaras ar nepatīkamo sajūtu, kad medikamenta darbība izzūd – endorfīni savu paaugstinātas aktivitātes darbību turpina vēl divas nedēļas pēc dzemdībām.

 

Endorfīnu līmeņa paaugstināšanas iespējas

Fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā.

      Vingrošana un citas aktivitātes grūtniecības laikā ne tikai uzlabo muskulatūras darbību, sagatavo dzemdībām, bet arī uzlabo pašsajūtu. Fizisko aktivitāšu laikā atbrīvojas endorfīni. Kā jau iepriekš minēts, tie samazina arī sāpes.  Fiziskās aktivitātes liek organismam strādāt kā vienai veselai sistēmai, tās sniedz gan patīkamu atslābumu, gan mazina sāpes mugurā, stiprinot un tonizējot muguras muskuļus, uzlabo zarnu peristaltiku (samazina aizcietējumus), locītavas atgūst kustīgumu, kas var kristies hormonālo izmaiņu dēļ, arī iegurņa kaulaino daļu sagatavot dzemdībām, endorfīni nomāc stresa hormonu izdalīšanos, arī miegs būs saldāks un nemiers mazināsies, un, protams, uzlabojas asins plūsma, kas vajadzīga gan mazajam, gan sievietei pašai.

Masāžas.

      Arī viegla masāža  – kakla, roku, kāju un muguras – atbrīvo endorfīnus. Vislabāk, ja to veic vīrs. Tas darbojas arī pozitīvi uz psiholoģisko saikni sievai ar vīru. Bieži vien sievietes grūtniecības laikā nevēlas seksu, vīriešiem notiekošās izmaiņas sievietes organismā var radīt vēlmi ieturēt distanci, sievietes organisms kļūst svešs. Šāda situācija mazina saikni, un, ja vīrietis ir nolēmis piedalīties arī dzemdībās, tad tajās viņš būs vairāk nobijies un nespējīgs palīdzēt – nenesot nekādu labumu.

Masāžas terapija, kas grūtniecības laikā ir tikai kā viegli glāsti, ne tikai uzlabo sievietes pašsajūtu, tonizē ādu un nomierina, bet arī saglabā tuvību.

Akupresūra.

      Akupresūra grūtniecības laikā ir lielisks veids kā uzlabot pašsajūtu un novērst diskomforta sajūtu. To var lūgt veikt speciālistiem, taču galvenos principus un punktus var iemācīties pats. To var uzticēt arī topošajiem tētiem, kas tāpat kā masāža, veicinās dziļākas saiknes veidošanos. Taču šo terapiju vajag veikt tikai tad, ja sieviete ir pilnīgi droša par to ko dara, jo dažādu punktu stimulēšana var izraisīt gan pozitīvu efektu, gan negatīvu, piemēram, priekšlaicīgu dzemdību sākšanos.  Akupresūra var atvieglot muguras sāpes un samazināt rīta nelabumu. Piemēram, punkts, ko sauc par ieejas vārtiem jeb Neiguan P6 akupresūras punktu, kas atrodas uz apakšdelma iekšējās virsmas, starp abiem kauliem un divām cīpslām, aptuveni trīs pirkstu platumā no locītavas līnijas – atrodot var izjust mazas sāpes. Šo punktu turot piespiestu, kamēr notiek izelpa, un atlaižot ieelpas laikā, atkārtojot to astoņas reizes abām rokām, rīta nelabums visbiežāk pāriet.

Vizualizēšana.

      Atslābinoties un aizverot acis, ar domu spēku vizualizējot lietas, kas padara sievieti laimīgu, pieaug endorfīnu skaits. Pozitīvas domas par dzemdību norisi, sāpju mazinošu faktoru vizualizācija ļauj pārvarēt psiholoģisku un arī fizisku diskomfortu.  Tā pat kā meditācija atbrīvo no stresa, tā arī fiziskas sāpes vieglāk ir pārvarēt par tām nedomājot vai vizualizējot to, kas atvieglotu sāpes. Ja sievietei palīdz atbrīvoties duša, tad brīžos, kad tādas iespējas nav, aizverot acis un iedomājoties silta ūdens pieskārienus, patīkamas sajūtas, atbrīvojas endorfīni, kas nomāc sāpes. Svarīgi ir nepakļauties negatīvajām emocijām, kas pārņem.  Nedrīkst domāt „kaut man būtu” formā.

Psiholoģiski sagatavoties dzemdībām ļauj arī skaisto lietu „uzlikšana uz papīra”. Tas rada sievietē pārliecību, mazina stresu, tādējādi saglabājot endorfīnu līmeņa pārākumu pār stresa hormoniem.

Arī smiešanās, šokolāde, ass ēdiens, dziļas ieelpas, mūzika un sekss palielina endorfīnu līmeni un uzlabo pašsajūtu.

     

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izmantotā literatūra

1. „Endorphins and the neonate” Can med Assoc J. VOL.132, February 15, 1985
2. „Endorphins in clinical medicine”  Singapore Medical Journal No. 4, August 1983
3. World J Pediatr, Vol 2 No 3 . August 15, 2006
4. Beta-endorphin in pregnancy http://www.journals.elsevierhealth.com/periodicals/eurold/article/0028-2243(84)90132-1/abstract
5. Amniotic fluid beta-endorphin: a progno – PubMed Mobile http://www.ncbi.nlm.nih.gov/m/pubmed/15017580/
6. “Endorphins” in Pituitary and other Tissues – Annual Review of Physiology, 43(1):265 http://www.annualreviews.org/doi/abs/10.1146/annurev.ph.43.030181.001405?journalCode=physiol
7. 7.      Beta-endorphin in amniotic fluid in normal and hypertensive pregnancy

http://www.biowizard.com/pmabstract.php?pmid=1427415

1. Characterization of humoral endorphin. | Mendeley http://www.mendeley.com/research/characterization-of-humoral-endorphin/
2. β-Endorphin in Amniotic Fluid in Normal and Hypertensive Gestations: Relationship with Maternal Blood Pressure Parameters http://content.karger.com/ProdukteDB/produkte.asp?Doi=292749
3. Immunoreactive endorphin peptides in amniotic fluid during labour – RISS – 2005 – BJOG: An International Journal of Obstetrics & Gynaecology – Wiley Online Library                              http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1471-0528.1983.tb06745.x/pdf
4. Endorphins – Strong Painkillers Your Subconscious May Be Able to Provide http://ezinearticles.com/?Endorphins—Strong-Painkillers-Your-Subconscious-May-Be-Able-to-Provide&id=7719
5. Acupressure points for pregnancy http://www.maternityacupressure.com/acupressure-start-labor/acupressure-points-for-pregnancy.html
6. 13.  Is Your Wife Pregnant or Going to Birth a Baby? Try Endophins Massage | Healthmad

http://healthmad.com/alternative/is-your-wife-pregnant-or-going-to-birth-a-baby-try-endophins-massage/

1. 14.  Endorphins Production

http://www.pregnancyxl.com/pregnancy/pregnancy-hormones/endorphins/production.html