Bērna un mammas interesēs vai tomēr – ah, tam jau nav nozīme. Galvenais, ka piedzima vesels!

2017.gada maijā 1001 mamma aizpildīja nelielu interneta aptauju par pirmajām stundām pēc dzemdībām. Galvenais jautājums – cik ilgs bija āda-āda kontakts un kad mazulis pirmo reizi tika zīdīts. Aptaujā piedalījās mammas no visas Latvijas, ar dažādām dzemdību pieredzēm. Tālāk tiek analizēti dati par mājās un stacionāros dzimušajiem bērniņiem un mammām, kuriem nebija nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība un kuru pasaulē nāca pa dabiskiem dzemdību ceļiem.

Šis nav zinātnisks pētījums, jo, šķiet, būtu precīzāk jānoskaidro visi apstākļi, bet tomēr tas parāda tendenci, kāda ir dzemdību nodaļās un mājās. Dati tika ievākti diennakti, diezgan ātri – mammu atsaucība bija liela. Aptauju pārtraucu pie 1000 dalībniecēm, novērojot, ka pēc 500 atbildēm procentuāli situācija palika nemainīga.

Mans mērķis bija noskaidrot, tas, par ko runā mammu izglītojošajos informācijas avotos, par ko stāsta medicīnas koledžā vecmāšu studijās, ko raksta vecmāšu, neonatologu, zinātnieku pētījumos,  par ko runā dūlas, PEP mammas un zīdīšanas konsultanti, ko stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes tālākizglītības fakultātē – par āda-āda kontakta un agrīnu zīdīšanas uzsākšanu  – atspoguļojas reālajā situācijā. Un nevis šoreiz kā ir ierakstīts dzemdību vēsturē, bet kā to atceras pašas mammas.

Īsumā par āda-āda kontaktu.

Agrīns mātes un jaundzimušā āda-āda kontakts ļauj mammām justies tuvākām bērnam, ātrāk izveidot ciešākas mammas un bērna attiecības, veicina piesaisti un sekmē zīdīšanu.

(Byaruhanga R, Bergstrong A, Tibemanya J, et al. Perceptions among post-delivery mothers of skin-to-skin contact and newborn baby care in a periurban hospital in Uganda. Pieejams:  www.midwiferyjournal.com)

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām medicīnas personālam būtu jāveicina ekskluzīvas zīdīšanas uzsākšanu pirmās stundas laikā pēc dzemdībām un jānodrošina jaundzimušajam siltums, atbalstot āda-āda kontaktu vismaz stundu.

(Newborns: reducing mortality. Fact sheet. January 2016 Pieejams www. who.int )

Tāpat, ja tomēr āda-āda kontaktā bērna kājiņas šķiet aukstas pēc taustes, kā ieteikums no PVO nākošais solis ir pārbaudīt istabas temperatūru un apsegt mammu kopā ar bērnu ar segu. Un dot viņiem divas stundas laika! Izmantot siltuma gultu tikai tad, ja mammai ir kādas komplikācijas un āda-āda kontakts nav iespējams.

( Pregnancy, Childbirth, Postpartum and Newborn Care: A guide for essential practice. Third Edition. Piejams: www. who.int )

Tātad, āda-āda kontakts ir svarīgs mazulim, lai nodrošinātu siltumu un uzsāktu zīšanu. Bet tāpat āda-āda kontakts palīdz atdalīties placentai un samazina krūts vēža risku, kas ir saistīts ar zīdīšanu un oksitocīna izdalīšanos. Oksitocīna izdalīšanas un mazuļa spiediens uz dzemdi samazina pēcdzemdību asiņošanu risku.

(Delayed Breastfeeding Initiation Increases Risk of Neonatal Mortality. Karen M. Edmond, Charles Zandoh, Maria A. Quigley, Seeba Amenga-Etego, Seth Owusu-Agyei, Betty R. Kirkwood March 2006 Pieejams: pediatrics.aappublications.org )

Piemēram, pētījumā par mātes un jaundzimušā kontaktu un tā ietekmi uz trešo dzemdību periodu 2014. gadā Ēģiptē (pieejams: http://www.researchgate.net) tika pierādīts āda-āda kontakta pozitīvā ietekme uz uz trešo dzemdību periodu, kas ietver sevī placentas atdalīšanos, dzemdes kontrakciju uzturēšanu, dzemdes saraušanos, samazinot dzemdes atonijas, asiņošanas un nepieciešamību lietot Methergine (medikamentu, ko lieto dzemdes stimulēšanai).

(Effect of early maternal/newborn skin-to-skin contact after birth on the duration of third stage of labor and initiation of breastfeeding . Rasha Mohamed Essa, , Nemat Ismail Abdel Aziz Ismail, Egypt 2014)

 Un šādu pētījumu ir daudz!

·         Mejbel M, Ali R. Effectiveness of Skin- to Skin Contact on duration of third stage of labor in Baghdad Teaching Hospital: Comparative Study. Kufa Journal for Nursing Sciences. 2012;

·         Joshi S. The effect of birth kangaroo care on maternal and neona-tal outcome: A randomized, controlled trial. Sinhgad e Journal of Nursing. 2012

·         Matthiesen AS, Ransjo-Arvidson AB, Nissen E, et al. Postpartum maternal release by newborns: effects of infant hand massage and sucking. Birth. 2001;

·         Bramson L, Moore E, Montgomery S, et al. Effect of Early Skin-to-Skin Mother–Infant Contact During the First 3 Hours Follow-ing Birth on Exclusive Breastfeeding During the Maternity Hospital Stay. Journal of Human Lactation. 2010;

·         Gabriel M, Martín I, Escobar A, et al. Randomized controlled trial of early skin-to-skin contact: effects on the mother and the newborn. Acta Pædiatrica. 2010;

·         Dordevic G, Jovanovic B, Dordevic M. An early contact with the baby – benefit for the mother. Medicina Preglio. 2008.

·         u.c.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.611 par “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību” sadaļā par Jaundzimušā veselības aprūpi tiek norādīts, ka nepieciešams vismaz 20 minūšu ilgu jaundzimušā ādas–ādas kontaktu ar māti.

(Pieejams: likumi.lv/doc.php?id=140695).

Pēc Latvijas Neonatologu biedrības 2010. gada janvārī izstrādātajām “Vadlīnijām vesela jaundzimušā medicīniskajai aprūpē”  rīcībai pēc bērna piedzimšanas, ja primārā reanimācija vai cita nekavējoša palīdzība nav nepieciešama, vajadzētu būt šādai:

  1. Nabassaiti nospiež pēc bērna piedzimšanas, kad tajā ir pārtraukusies asinsvadu pulsācija. Ja bērnam vai mātei nav nepieciešama nekavējoša palīdzība, pirmās minūtes laikā nabassaiti nenospiež arī tad, ja pārliecinošas asinsvadu pulsācijas tajā nenovēro;
  2. Jaundzimušais tūlīt pēc dzimšanas ir jānovieto uz mātes vēdera rekomendējams uz 2 stundām vai vismaz 20 minūtēm (“āda-āda kontakts”), bez ietīšanas vai apģērbšanas (cepurīte un zeķītes pieņemamas).
(Pieejams http://www.neonatologi.lv/)

Un kā tas izskatās no mammu atmiņām?

Mājās un stacionārā  – pēc dzimšanas, trešajā dzemdību periodā un manipulāciju laikā. Salīdzinātajos datos stacionārā ir iekļauti tikai bērniņi, kuriem nav bijusi nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.

grafiks anete baskevica 1

Gan mājdzemdībās, gan stacionārā ir bijis nepieciešams daļu bērniņu atšķirt no mammas, dzimstot placentai vai veicot dzemdību ceļu apskati, bet mājās šis procents ir nedaudz mazāk kā 20%, kamēr stacionārā tie ir nepilni 60%.

Vai visām šīm mammām dzemdību trešais periods jeb placentas dzimšana bija ar komplikācijām? Vai visām šīm mammām sākas asiņošana, tādēļ mazulis tika nošķirts no mammas?

Bet paskatīsimies no citas puses. Salīdzināsim to, cik ilgi vispār mazulis ir atradies pie mammas uzreiz pēc dzemdībām. Jo tas, kad dzima placenta un kad tika apskatīti dzemdību ceļi viennozīmīgi neliecina par to, cik tad mazulis daudz saņēma šo āda-āda kontaktu. anete baskevica 2Šeit mēs redzam, ka gandrīz viena puse bērniņu mājās dzimstot piedzīvo neonatologu ieteiktās vismaz divas stundas āda-āda kontakts, un otra puse piedzīvo PVO ieteikto stundu. Bet diemžēl stacionāros tās pārsvarā ir dažas minūtes. Izteikts vairākums mammu, kas dzemdējušas bez līguma, atsevišķi norāda, ka tās ir bijušas 2-5min. Līgums ar vecmāti vai ārstu pagarina āda-āda kontakta ilgumu stacionārā.

PVO rekomendācijās teikts, ka, ja nav iespējams āda-āda kontakts ar mammu, tam vajadzētu būt tētim vai citam ģimenes loceklim. Ja ne āda-āda kontakts, tad vismaz kā veselīgākais siltuma nodrošinātājs un adaptācijas veicinātājs. Mājas apstākļos, protams, ka, ja bērns nav pie mammas, par viņu parūpējas kāds cits. Stacionārā mammas ir norādījušas, ka atceras, ka bērniņš ir bijis pie tēta, bet tikai nedaudz mazāks procents tomēr ir vieni gulējuši gultiņās, zem siltuma lampas. Pie atbildes “cits” ir norādīts, ka mazulis ir bijis gan pie tēta, gan kādu laiku gulējis gultiņā vai bijis ārstu apskatē. Šeit gan jānorāda, ka visi bērniņi tiek apskatīti kādā brīdī, bet mammu atmiņas par to, kur mazulis ir atradies lielāko no laika, kamēr viņi ir bijuši šķirti ir šādas:

mammupitstops anete baskevica 3

Un kā jau iepriekš norādīju, tāpat kā āda-āda kontakts, arī zīdīšanas uzsākšana ir ļoti nozīmīga. Mājās, kur aprūpi galvenokārt sniedz vecmāte, arī zīdīšana ir ļoti veiksmīga. Pilnīgi visas mammas atzīmēja, ka pirmo stundu laikā ir uzsākta zīdīšana. Un lielākais procents no tā ir āda-āda kontaktā.

anete baskevica 4Gribētu norādīt, ka pirmo zīdīšanas reizi gan diezgan ietekmē tas, vai dzemdībās bijis noslēgts līgums ar vecmāti vai ārstu, vai nav. Iemesli, kāpēc mazulis netika zīdīts (šajā skaitā nav bērni, kuriem ir bijusi nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība) ir dažādi:

  • “Dzemdību zālē bērniņu pie krūts pielika uz 2sekundēm un tad māsiņa paziņoja, ka viņš neprot zīst un aiznesa prom” ;
  • “bērns nebija izsalcis”;
  • “es pati biju nogurusi”;
  • “vecmāte teic, ka bērnam vajag atpūsties”
  • u.c.

zidiana stacionaros anete baskevica 6zidisana stacionars anete baskevica

Vai tiešām mums bērniņa zīdīšana stacionāros ir tik otršķirīga? Iepriekš norādītajā pētījumā Ēģiptē ir uzvērts, ka zīdīšanas veicināšana ir visefektīgākais un lētākais pasākums, lai samazinātu bērna iespējamās veselības problēmas un pasaules mērogā – samazinātu bērnu mirstību. Un tomēr, man šķiet, ka pusei Latvijā slimnīcu dzemdību zālēs strādājošajiem tas ir otršķirīgi.  Skumji.

Citi punkti.

  • Aptaujā ir 1001 dzemdības, no tām 64 mājdzemdības. Netika atsevišķi analizēti un iekļauti statistikā 175 ķeizargriezieni, 23 dzemdības privātajos dzemdību centros un 3 dzemdības ārpus Latvijas.
  • Aptaujā tika atsevišķi izdalītas dzemdības, kas notikušas privātajos dzemdību centros, kā piemēram, Dzemdību māja Harmonija un Jaunpalejas. Tā kā datu bija salīdzinoši maz, tad atsevišķi tos neuzrādu. Bet tendence ir līdzīga kā mājdzemdībām.
  • Iesniegtie dati par ķeizargriezienu liecina, ka aptuveni 10% mazuļu arī pēc ķeizargrieziena operācijas atrodas pie mammas un netiek atšķirti ilgstoši.
  • Tomēr tie bērniņi, kas drīz pēc operācijas nonāk tēta vai kādas citas tuvas personas apgādībā, atskaitot tos bērniņus, kam nepieciešama nepārtraukta ārsta uzraudzība,  ir salīdzinoši maz –  37%. Kā priekšroka tiek dots māsu/ vecmāšu postenis.
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s