Anete: Saiknes veidošana ar bērniņu grūtniecības laikā

Uzzinot par grūtniecību – plānotu vai ne – sieviete to apzinās ar prātu, bet tam vēl līdz galam nespēj noticēt, bet tad, pienāk brīdis, kad viņa ar visu savu ķermeni, sirdi un prātu saprot un apzinās, ka viņā, zem viņas sirds, aug īsts, mazs cilvēciņš – viņas bērniņš. Tas, protams, var notikt uzreiz pēc pozitīva grūtniecības testa ieraudzīšanas, bet citas to var apzināties tikai dzemdību procesā. Tev tas var izkalusīties savādi. Iespējams, Tu jau sapņo par mirkli, kad ar mazo satiksies un tad aizsāksies Jūsu attiecības kā mammai un bērnam. Bet varbūt Tu jau zini, ka Tev nav jāgaida līdz bērniņa nākšanai pasaulē, lai veidotu ar viņu saiti. Un nav pat jāgaida līdz mirklim, kad Tu viņu sajūti fiziski – ievērojot vēdera palielināšanos vai pirmās bērna kustības. Attiecību veidošanu un pieķeršanos Tu vari uzsākt jebkurā laikā, un, iespējams, varbūt Tu jau to instinktīvi dari.

Bērniņi pirms dzimšanas, atrodoties mātes dzemdē, ir atkarīgi un pilnīgi saistīti ar savu mammu. Mazulis piedalās un piedzīvo visu to pašu ko mamma – prieku, satraukumu, bailes, pārdzīvojumus, laimes sajūtu un mieru. Viņu ietekmē mammas sirds ritms, kas palielinās pie emocionāliem pārdzīvojumiem, viņš sajūt mammas vielmaiņas, hormonu un asinsrites izmaiņas.

Mazulim augot un attīstoties, viņš ar katru grūtniecības nedēļu arvien vairāk uztver apkārtējo pasauli. Viņš dzird un sajūt savu mammu, mammas pieskārienus vēderam tāpat, kā viņš sajūt mammas garastāvokli, neatkarīgi no tā, vai notiek šī tiešā komunikācija. Sūtot savam bērniņam pozitīvas un mīlestības pilnas domas un enerģiju, Tu viņam iedod drošāku vidi augšanai un attīstībai. Veidojot šīs saites jau pirms bērna piedzimšanas, Tu veido arī stabilu pamatu jūsu piesaistei pēc dzimšanas – stipras saites starp mammu un bērniņu dod viņam drošības sajūtu, gan dzemdībās, gan zīdaiņa vecumā, kas ietekmē arī bērna attīstību un vēlāko dzīvi – tā palielina bērna ziņkāri un interesi par apkārtni, sniedz iekšēju drošību un līdzsvaru, palielina fleksibilitāti un spontanitāti, samazina bailes no svešiniekiem, sniedz lielāku kompetenci konfliktu vadībā, cilvēkam ir lielākas iejušanās spējas un empātija, spēja rast pieeju citiem cilvēkiem arī sarežģītās situācijās, spēja izpaust emocijas un atpazīt tās arī citos, viņam ir lielāka paļaušanās uz sevi, sociāla kompetence un spēja mācīties visas dzīves garumā. Arī mammai, veidojot saiti ar bērnu jau pirms dzemdībām, vēlāk ir lielāka pārliecība, ka viņa savu bērnu saprot, saprot viņa vēlmes, mamma vairāk var izbaudīt ķermenisku kontaktu ar bērnu, tajā skaitā zīdīšanu. Mammai ir arī lielāka pieķeršanās bērnam, viņa grib un atrod vairāk laika, ko pavadīt ar viņu, sarunājoties, spēlējoties, viņa ir apmierinātāka un drošāka par bērna attīstību un spējām, kā arī viņai viņas bērns šķiet visskaistākais un labākais.

Arī grūtniecības laikā Tev ir vieglāk koncentrēties uz pozitīvo un tieši uz bērniņu, kamēr Tu veido šo saikni, atstājot negatīvo malā, nefokusējot visu uzmanību uz to. Tas ļauj vairāk izbaudīt grūtniecību un tās norisi, ļaujoties mirklim ar sevi un bērniņu, Tu samazini stresu un uztraukumu, ko izjūt arī mazais. Tāpat šajos mirkļos Tu vari relaksēties, vizualizēt mazuli, domāt par savu un viņa sadarbību dzemdībās, kā arī Tu vieglāk sevi ieraudzīsi kā māti. Tas mazinās uztraukumu par to, vai spēsi nodrošināt bērna izdzīvošanu un augšanu, pieaugs uzticība sev.

Arī partneris var veidot attiecības un saikni ar mazo, kas viņam vieglāk ļaus adaptēties jaunajā situācijā – būt par tēvu. Tas ļauj viņam arī vairāk iesaistīties grūtniecības procesā, nepalikt malā un arī neizjust greizsirdību uz bērniņu gan pirms, gan pēc dzemdībām. Partneris vairāk izjutīs grūtniecību, arī jūsu attiecības var uzlaboties, jo saiknes veidošana ir ceļš no pāra attiecībām uz ģimenes.

Kas ir tas, kas Tevi var traucēt?

  • Tu vari nebūt pārliecināta par to, ko darīt. Bet esi droša, Tu jau tagad katru reizi, kā pievērs uzmanību savai grūtniecībai un mazulim, veido attieksmi pret to. Taču atrodot laiku un pievēršoties tam vairāk, šī saikne augs.

  • Vari justies arī mazliet apjukusi, sevišķi, ja partneris un vai apkārtējie to neizprot. Viņi nesajūt grūtniecību tā kā tu – tikai tavs ķermenis mainās, tu sajūtu bērniņa augšanu un kustības visvairāk, apkārtējiem viņš, vēl esot Tavā puncī, neliekas tik reāls.

  • Laika trūkums, ko Tu, iespējams, izjūti, jo mēģini sakārot dzīvi un vidi sev apkārt viņa ienākšanai šajā pasaulē. Varbūt tās ir finansiālas grūtības vai nespēja sakārtot lietas tā, lai varētu atrast dzīvē vēl iespēju ieņemt mammas lomu, starp visām pārējām – meitas, sievas, kolēģes, draudzenes lomām. Bet nekas, pietiek ar pāris minūtēm diennaktī, pirms miega vai agri no rīta, pēcpusdienā vai jebkurā mirklī, kad vari pievērsties sev.

  • Bailes no tā, ka Tu viņu vari pazaudēt. Nebaidies pieķerties savam mazulim. Viņš jau ir te, viņš jau ir tavējais, vienalga, vai viņš paliks vai aizies kādā brīdī no šīs pasaules. Tu vari par viņu rūpēties, mīlēt. Tu vari stāstīt viņam par pasauli, kura arī ilgst viņu ieraudzīt, stāstīt, cik ļoti Tu gaidi tikšanos ar viņu, cik brīnišķīga ir apkārtējā pasaule – jūsu ģimene.

Kas ir tas, ko Tu vēl vari darīt, lai padziļinātu saikni ar savu vēl nedzimušo bērniņu?

  • Runāšana, dziedāšana un arī priekšā lasīšana – ir lietas, ko Tu un Tavs partneris (arī vecākie bērni) var darīt, lai kontaktētos ar mazo. Iesākumā tas var likties savādi un muļķīgi, bet sāc ar sevi – pamēģini parunāties ar mazo klusām, kad neviens Tevi netraucē. Kad jūties brīvi, vari uzrunāt viņu skaļāk, padziedi kādu dziesmu, šūpuļdziesmu, piemēram. Un aicini to darīt arī partnerim. Varbūt viņš daudz brīvāk jutīsies tajos brīžos, kad bērniņš kustās, aicini viņu uzlikt roku un palūgt mazajam, lai tas dod atpakaļsveicienu kā sajūtamu kustību. Iespējams, tēta roka vēl ir sveša, bet ar laiku mazais pie tās var pierast, tāpat kā viņs pieradīs pie balss, ko dzird, visticamāk, retāk nekā tavējo. Ļaujiet bērniņam iepazīties ar jūsu balsi tādu, kāda ta ir, kad viņu uzrunāsiet – uzrunāšanas veids noteikti būs savādāks un īpašāks nekā tas, ko mazulis dzird katru dienu, vecākiem sarunājoties ar citiem cilvekiem vai pat savā starpā. Pastāsti bērniņam to, ko tu tajā brīdī piedzīvo, kāpēc esi tieši šādās emocijās, ja ir grūti stāstīt par sevi, pastāsti, kur atrodies, vai tā ir guļamistaba, kurā viņš pēc dzimšanas uzturēsies lielāko daļu laika, vai varbūt dārzs vai Tava iecienītākā pastaigu taka – pastāsti kā tur izskatās, ko Tu redzi un ko ieraudzīs ari viņš. Palasi viņam savu mīļāko grāmatu, ja lasi pirms miega grāmatu saviem bērniem, tad ik pa laikam pievēsties lasot arī puncim. Tāpat ir ar dziedāšanu, vienalga, vai māki to vai ne, mazajam bērniņam svarīgāks ir tas, ka Tu velti viņam savu laiku, nevis kā tu izdziedi katru rindiņu.

  • Pieskārieni – ir svarīgs grūtniecības elements saiknes veidošanā ar bērnu. Un nav jāgaida mirklis, kad Tu sajūti bērniņa kustības vai ir parādījies puncis – pieskārienu bērns jūt jau no paša sākuma. Visticamāk, Tu jau instinktīvi ik pa laikam pieskaries vēderam, bet mēģini katru reizi, kā pati to pamani, uzrunāt mazo, priecājies par to, kā viņš aug. Ievelc dziļu elpu un aizsūti viņam savu mīlestību. Arī bērniņa tēvs var izveidot tādu kā rutīnu, piemēram, atnākot mājās no darba, iedodot buču un apskaut ne tikai Tevi, bet arī sasveicināties ar mazo, uzliekot siltu plaukstu uz punča. Tāpat pievērsies mazajam, veicot vieglu vēdera masāžu vai uzklājot kremu (piemēram, pret strijām) uz vēdera.

  • Atpūtas mirklis kopā ar bērniņu. Atrod laiku, kad vari būt vienatnē un mazliet atvilkt elpu no ikdienas, uzliec rokas uz vēdera un pievērs pilnu uzmanību sev un mazajam. Sajūti sevī ieplūstam prieku un arī lepnumu par to, ka esi mamma. Paelpo priekš viņa, ievelc dziļu ieelpu un garu, garu izelpu. Iedomājies, kā pie viņa nonāk skābeklis, kopā ar to sūtot savu mīlestību. Domās uzsmaidi mazulim, sajūti viņu sirdī. Tās var būt piecas minūtes tava laika, bet tas jums abiem nozīmēs ļoti daudz. To vari darīt pirms miega vai ejot vannā, sēžot autobusā vai jebkurā brīdī, kad prāts spēj koncentrēt uzmanību uz jums diviem vien.

  • Vizualizē savu bērniņu, vizualizē viņu šobrīd. Ja Tev mājās ir sonogrāfijas bildīte, nemēģini koncentrēties uz to, bet vari to ņemt kā iedvesmu, lai ieraudzītu mazuli. Domā par viņu, varbūt Tu vari arī uzzīmēt viņu – tam nav jābūt konkrētam zīmējumam, bet Tu vari izpausties krāsās un formās, uzzīmē savas sajūtas, savu mīlestību un viņu.

  • Uzraksti savam bērniņam. Uzraksti par ģimeni, kura viņu gaida, par sevi un partneri, par vidi, ko veidojat. Pastāsti par dzemdībām, kādas Tu gribētu piedzīvot, par to, kā Tu velies sadarboties ar viņu, kā Tu strādāsi kopā ar viņu, lai viss būtu labi jums abiem. Pastāsti par saviem sapņiem un cerībām, izpaud mīlestību. Tā var būt arī dienasgrāmata – uz papīra vai virtuālā, radošas izpausmes rakstiski – stāsti, pasakas vai dzeja. Varbūt tas var būt kas tāds, ko Tu vēlāk vari lasīt bērniņam priekšā vai iedot izlasīt pašam, kad viņš būs paaudzies?

  • Arī gatavošanās dzimšanas dienai var būt veids, kā veidot saikni ar bērniņu, veids, kā tu vari apzināties viņa klātbūšanu. Gatavošanās dzemdībām, topošo māmiņu vingrošana, grāmatu lasīšana – tas viss var palīdzēt sajust sevī mazo dzīvību, kas jau tagad ir daļa no Tavas ģimenes.

Šī ir tikai daļa no ta visa, ko vari darīt, kā vari veidot saikni ar mazuli un nodrošināt spēcīgu piesaises veidošanos arī pēc dzemdībām. Tev nav jādara tas viss, sameklē to, kas Tev pašai ļauj justies visbrīvāk, vienalga, vai tā ir komunikācija pieskārienu veidā, vai runāšana ar mazo ar vārdiem vai bez. Tā var būt arī lūgšana, vai varbūt vari iestādīt ko īpašu dārzā un rūpēties par to, domājot par mazuli, -tas var būt koks, augļukoks, skaisti ziedošs krūms. Varbūt Tev vieglāk būs ļauties šīm sajūtām, ja veltīsi laiku sev – palutini sevi ar masāžu, aromātisku vannu, jogu, meditāciju – mēģini atrast to, kas Tev ļauj būt kontaktā ar sevi, ieklausīties sevī, saprast savu noskaņojumu, atslābināties. Pamēģini sev atbildēt uz jautājumu, kas Tev liekas svarīgi, lai nodibinātu ciešas saites ar bērniņu, kas Tev liekas pieņemams un kā Tu to izdarīsi.

Es ticu, ka Tev izdosies!

Izmantoti materiāli:
BONDING WITH BABY By Jamie Hocking, 2014

Izdales materiāli dūlām, sagatavojusi Vita Kalniņa, 2013

MAZUĻA EMOCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA PIRMAJOS 9 MĒNEŠOS MĀMIŅAS DZEMDĒ Līga Giniborga

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s