Iveta: Topošā tēva līdzdalība grūtnieces aprūpē

Bērna ieņemšanai dabīgā veidā ir nepieciešami divi cilvēki – vīrietis un sieviete, taču sievietei ir dots piemērots ķermenis, lai sievietē spētu attīstīties un izaugt auglis, kā arī pēc tam nobriedušo augli laist pasaulē, tāpēc no speciālistu un aprūpes sniedzēju puses uzmanība vairāk tiek vērsta uz sievietes veselības stāvokli, fizisko un emocionālo pašsajūtu, kas ir ļoti labi, bet kā jau iepriekš rakstīju, ka bērna ieņemšanai nepieciešami divi cilvēki un ir svarīgi atcerēties arī par tēvu, viņa domām, emocionālo un psiholoģisko pašsajūtu. Nedrīkst aizmirst, ka arī tēvs var būt nedrošs par sevi, izjust bailes par gaidāmo grūtniecību un tajā sagaidāmajiem procesiem un notikumiem.

Meklējot informāciju par biežāk sastopamajām topošo tēvu bailēm un mītiem dažādi autori apraksta līdzīgi, piemēram, visvairāk tiek izcelti šie topošo tēvu mīti un bailes par grūtniecību (Mungeam,1998) un (Eisenberg,Murkoff,Hathaway, 1998):

  1. Partnere pārvērtīsies par „traku” sievieti – kas daļēji ir patiesība, jo grūtniecei bieži mainās vēlmes un garstāvoklis, kas vīrietim var likties neizprotami un mulsinoši, un prasīs no viņa lielu pacietību, taču pēc 9 mēnešiem viņas hormoni nostabilizēsies un viņa būs tāda pati, kā pirms grūtniecības.
  2. Partneres izskats grūtniecības laikā – šis mīts ir subjektīvs, kas ir atkarīgs no vīrieša priekšstatiem par skaistu sievieti. Daži vīrieši apgalvo, ka sievietes grūtniecības laikā kļūst tik skaistas kā nekad, taču citus biedē sievišķīgie apaļumi, kas rodas, pieaugot masai grūtniecības laikā. Šiem vīriešiem vienīgais mierinājums ir tāds, ka grūtniecība ir pārejoša un pēc dzemdībām sieviete atgriezīsies pie savas pirms grūtniecības masas.
  3. Partneres izskats pēc dzemdībām – arī šis mīts ir ļoti strīdīgs, lielākā daļa sieviešu,tomēr, atgūst savu iepriekšējo ķermeņa masu, taču to ietekmē ikdiena pēc dzemdībām. Dzemdības pašas par sevi ir smags darbs, kas atņem lielu daļu sievietes enerģijas, svarīgi sākumā ir ļaut partnerei atpūsties un pavadīt laiku kopā ar jaundzimušo. Pēc dzemdībām sievietei ir ļoti daudz pienākumi mājās un jārūpējas par bērniņu. Bieži vien vīrieši neiesaistās mājasdarbu veikšanā un arī bērna audzināšanu atstāj jaunās māmiņas ziņā. Tas noteikti sievieti apgrūtinās, lai atrastu brīvo laiku sev un nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm, tāpēc, ja vīrieši vēlas atgūt savas skaistās sievas, ir jāatrod veids, kā vienoties par rūpju un mājasdarbu sadali.
  4. Finansiālais stāvoklis-  tā ir taisnība, ka bērns rada daudz vairāk izmaksu kā iepriekš, kad vīrietis un sieviete dzīvoja tikai divatā, jo ir jāsagatavojas bērna nākšanai pasaulē, taču ar to ir jārēķinās un jāsaprot, ka tā ir atbildība un ir jāprot sadalīt finases tā, lai tas pietiktu ģimenes nodrošinājumam un lietām, ko vēlās iegādāties sava prieka pēc.
  5. Nebūs tik biežas tikšanās ar draugiem kā agrāk – kad partnere ir stāvoklī, protams, daudz vairāk laika ir jāpavada kopā ar grūtnieci, nevis draugiem, jo kā jau iepriekš rakstīju, tā ir atbildība, jo veidojas ģimene, bet tas ir atkarīgs no pāra attiecībām, katrs pāris izvērtē, cik daudz laika pavadīt savā ikdienā kopā un, cik neatkarīgi vienam no otra, bet galvenais ir izrunāties un saprast vienam otra vajadzības.
  6. Libido pazemināšanās, pēc redzētā, piedaloties dzemdībās – daudzi vīrieši uztraucas par to, ka  piedaloties un redzot dzemdību procesu, viņi nespēs savu partneri iekārot kā iepriekš, kas ir ļoti iespējams, jo dzemdības ir ļoti intīms process. Sievietes krūtis un vagīna ir radītas gan seksuālai funkcijai, gan praktiskai funkcijai, kas vīrietim varētu šķist mulsinoši, jo iepriekš sivietes ķermenis pildīja seksuālās funkcijas, bet grūtniecības un pēcdzemdību laikā, tas pilda arī praktiskās funkcijas. Tāpēc vīrietim nevajadzētu sevi piespiest iekārot sievieti, jāpaiet laikam kamēr dzemdībās pieredzētās emocijas norimstas. Daudzi vīrieši uzreiz izvēlas palikt aiz dzemdību zāles durvīm un nepiedalās dzemdību procesā. Daži partneri izet no zāles, kad sākas II dzemdību periods, taču ir vīirieši, kas vēlas palikt arī bērna dzimšanas brīdī. Tas, ko dzemdību speciālists var darīt,lai „pasargātu” vīrieša emocionālo stāvokli, ir piedāvāt vīrietim atrasties tuvāk sievietes ķermeņa augšdaļai un ieteikt rūpēties par viņas vēlmēm pēc ūdens vai atveldzējošas sejas kompreses, vai citām sievietes vēlmēm, kā arī speciālists var aizklāt dzimumorgānus tā, lai vīrietis tās neredz. Arī sievietes krūtīm pēc dzemdībām ir praktiska funkcija, lai pabarotu mazuli. Vīrieši dažreiz var kļūt greizsirdīgi uz mazuļiem, jo iepriekš krūtis ir bijušas kā iekāres objekts, seksuāla funkcija, taču uztraukumam nav pamata, pēc zīdīšanas perioda sievas krūtis atkal pildīs tikai vienu funkciju. (Berkmans, 2008).
  7. Sekss grūtniecības laikā – ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm ir izveidojies mīts par to, ka grūtniecības laikā nedrīkst būt dzimumattiecības. Vīrieši šaubās par to vai tas ir droši, vai dzimumakts grūtniecības laikā ir iespējams, vai tas neietekmēs bērna pašsajūtu un citi līdzīgi jautājumi. Ir veikti daudz pētījumi par šo tēmu, un vienā no tiem arī pierāda to, ka seks grūtniecības laikā ir drošs, ja vien grūtniecība ir fizioloģiska, tai nav riska faktoru, kurus dzimumakts varētu izprovocēt un apdraudēt grūtniecību (Kontoyannis, Katsetos, Panagopoulos, 2012). Arī es piekrītu šim pierādījumam un,lai kliedētu pāra šaubas par dzimumattiecībām grūtniecības laikā, speciālistiem ir jāatrod pareizā pieeja, kā apspriest šo tēmu ar saviem klientiem. Līdz ar to mazinātos pāra bailes un viņi spētu arī grūtniecībs laikā saglabāt savas attiecības tādā pašā emocionālā un seksuālā līmenī kā iepriekš.
  8. „Man būs jāpieņem dzemdības” – Manuprāt, šis mīts ir radies no pārlieku biežas televīzijas skatīšanās. Dzīvē šādi gadījumi, protams, notiek, taču uztraukumam nav pamata, jo tas nenotiek bieži. Topošo vecāku sagatavošanās kursos stāsta par sagatavošanos dzemdībām, atsķirību starp preliminārajām sāpēm un īstajām sāpēm, par kontrakciju uzskaiti, to ilgumu un intensitāti, ja tas viss tiek ņemts vērā, ir ļoti neliela iespēja uz dzemdību nodaļu atbraukt par vēlu. Protams, pēdējo grūtniecības nedēļu laikā nav vēlami izbraucieni ārpus pilsētas, kur dzemdību nodaļas nav sasniedzamas pāris stundu laikā.
  9. „Es dzemdību laikā noģībšu vai nebūšu gatavs palīdzēt” – savā praktiskajā pieredzē neesmu vēl redzējusi, kādu vīreti noģībstam, taču vīriešu sejas izteiksmes bieži vien atklāj daudz vairāk par vārdiem. Tas ir normāli, ka vīrietis izjūt bailes par dzemdībām, it īpaši pirmajām. Tas nav ikdienišķs notikums, tāpēc ir nepieciešama sagatavošanās un, jo vairāk vīrietis uzņems informāciju par dzemdībām, kā palīdzēt dzemdību laikā, kādas lietas var sagaidīt dzemdību laikā, jo vīrietis būs pārliecinātāks. Mūsdienās internetā ir pieejami video materiāli par dzemdībām, sākumā var noskatīties tos un pārbaudīt sevi.  Protams, tas negarantē, ka vīrietis dzemdību laikā būs izturīgs, taču tas ir daudz labāk, nekā negatavoties vispār. Svarīgi ir izrunāties ar partneri par ģimenes dzemdībām, ko katrs individuāli domā par to, jo sekot sabiedrības tendencei un piedalīties ģimenes dzemdībās pret savu gribu, nenodrošinās vīrieša labsajūtu un kvalitāti, palīdzot partnerei dzemdībās, kas, iespējams, var atstāt iespaidu uz pāra attiecībām.
  10. „Es neesmu gatavs bērnam, es nebūšu labs tēvs” – Sagatavoties bērna audzināšanai un tēva lomai nevar, jo nav tādas mācību programmas, kas sagatavo vecākus saviem bērniem, viss, ko var izlasīt grāmatās, ko ieteiks speciālisti, vecāki un draugi ir tikai padomi, kurus var pieņemt vai nepieņemt, galvenais ir būt atbildīgam par savu topošo bērnu. Fakts, ka vīrietis uztraucas par to,ka nebūs labs tēvs, ir vislabākais apliecinājums tam, ka vīrietis jau pietiekami rūpējas par savu bērnu (Mungeam, 1998).
  11. Vīrietis jutīsies atstumts – Daudzi vīrieši uztraucas, ka grūtniecības laikā viņi atsvešināsies no savas partneres, kas vēlāk arī pēc dzemdībām ietekmēs pāra attiecības. Lai mazinātu šīs bailes, vīrieši var iesaistīties daudz aktīvāk grūtniecības aprūpē, protams, tik, cik katram ikdienas pienākumi atļauj. Ja nesanāk apmeklēt kopā ar grūtnieci, katru antenatālo vizīti, tad vismaz svarīgākos apmeklējumus, piemēram, pirmo ultrasonogrāfiju vai vizīti, kad varēs dzirdēt pirmo reizi augļa sirdsdarbību, vajadzētu ieplānot kopīgi. Tāpat var iesaistīties bērna istabas iekārtošanā, palīdzēt partnerei iepirkties, atbalstīt partneri un kopīgi ievērot veselīgu dzīves veidu. Var izrādīt uzmanību bērnam,kamēr viņš atrodas sievietes dzemdē, stāstīt bērnam par dienas notikumiem, lasīt skaļi priekšā, klausīties patīkamu mūziku, veidot kontaktu ar bērnu. Jaunākās ziņas priekš māmiņām ir tādas, ka pēdējo grūtniecības nedēļu laikā, auglis atrodoties dzemdē, spēj klausīties, mācīties un atcerēties, viņu smadzenes negaida līdz dzimšanai, lai sāktu uztvert informāciju (Kuhl, 2013).
  12. Partneres un bērna veselības stāvoklis – Jebkurš vīrietis uztrauksies par sievietes un gaidāmā bērna veselības stāvokli. Mūsdienu medicīna un ārstu kompetence ir samazinājusi letālu dzemdību rezultātu. Ja rodas, kādi sarežģījumi, lielākoties, ārstniecības personas tās atrisina pozitīvi. Lai mazinātu bailes par veselības stāvokļa pasliktināšanos sievietei un bērnam, un, lai samazinātu riska faktorus, kas ietekmētu negatīvi dzemdību iznākumu, vīrietis var rūpēties par partneres labsajūtu grūtniecības laikā, palīdzot mājasdarbos, lai sieviete var vairāk atpūsties, ievērot veselīgus ēšanas paradumus un citas lietas, kas atstāj labu iespaidu uz grūtniecību.
  13. Ikdienas paradumu un dzīvesveida maiņa – Grāmatas „What to expect when you’re expecting” (tulk. no angļu val. „Ko sagaidīt, kamēr jūs gaidāt”) autori šīs bailes iedala vēl sīkāk un paskaidro,par, kādām izmaiņām dzīvē vīrieši satraucas visvairāk: „Vai es varēšu uzturēt vēl, kādu bērnu? Vai es būšu labs tēvs? Kā mēs ar partneri sadalīsim rūpes pret bērnu? Vai mums jāatvadās no savas sabiedriskās dzīves? Vai izmainīsies manas un partneres attiecības? (Eisenberg,Murkoff,Hathaway, 1998)”.

Topošā tēva izglītošanās kārtība Latvijā

 

Lai kvalitatīvi sagatavotos grūtniecībai, dzemdībām un jaundzimušā aprūpei, ir nepieciešama izglītošana no speciālistiem. Latvijā topošo vecāku sagatavošana grūtniecībai un dzemdībām tiek uzskatīta par prioritāti. Tas ir seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes principu pamatā, ka valsts nodrošina bezmaksas palīdzību dzmedībās un pamatzināšanu iegūšanu par seksuālo un reprouktīvo veselību, kas tiek reglamentēts pēc  Latvijas Saeimas Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 4. panta. Tas nozīmē, ka jebkuram vīrietim, tas ir, topošajam tēvam ir tiesības saņemt informāciju no speciālistiem gan ārstniecības iestādēs, gan izglītības iestādēs, lai sekmīgi sagatavotos grūtniecībai,dzemdībām un citām ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītām tēmām (Seksuālās un reproduktīvās veselības likums 6.pants 1. Punkts, 2007.05.01 redakcija). Pēc Latvijas likumdošanas, jebkurai personai, tai skaitā arī topošajiem tēviem, ir pienākums apgūt pamatzināšanas seksuālajā un reproduktīvajā jomā un ir pienākums rūpēties par savu ģimenes locekļu izglītošanu šajā jomā. (Seksuālās un reproduktīvās veselības likums 6.pants 2.punkts, 2007.05.01 redakcija). Izglītota persona ir garantija, ka grūtniecība noritēs veiksmīgāk un drošāk, kā arī dzemdību speciālistiem dzmedībās ir vieglāk sadarboties ar pāriem, kuri pirms dzemdībām ir gatavojušies bērna dzimšanai.

Personas izglītošanu par seksuālo un reproduktīvo veselību, grūtniecību, dzemdībām un jaundzimušā aprūpi veic atbilstoši likumā noteiktās personas, tas ir, ginekologs(dzemdību speciālists) vai, ja grūtniecība noris bez sarežģījumiem, to veic ģimenes ārsts, vai vecmāte,  (MK noteikumi Nr. 611. 4.pants, 2013.02.01 redakcija). Visbiežāk topošo vecāku sagatavošanu antenatālo vizīšu laikā veic ginekologs(dzemdību speciālists) vai vecmāte, retāk to dara ģimenes ārsti. Topošajiem vecākiem pamatzināšanas ir jāapgūst antenatālo vizīšu laikā. Antenatālās aprūpes plāns nosaka konkrētu tēmu apguvi, kas jāapgūst grūtniecei un viņas partnerim katrā vizītes laikā (2006. gada 25. jūlija Ministru Kabineta noteikums Nr. 611 1. un 4. pielikums). Šo vizīšu laikā topošie vecāki apgūst tikai pamatzināšanas par grūtniecību, sagatavošanos dzemdībām un jaundzimušā aprūpi. Latvijā ir iespēja apmeklēt topošo vecāku sagatavošanās kursus, kuru laikā apgūst daudz sīkāku informāciju par grūtniecību un tās norisi. Vecākus sagatavo dzemdībām un jaunzimušā aprūpei. Taču šie kursi tiek nodrošināti privātās iestādēs, ko valsts neapmaksā, līdz ar to šie pakalpojumi ir par maksu. Maksas pakalpojumi ierobežo topošo tēvu vēlmi izglītoties un sagatavoties dzemdībām, ja viņu finansiālais stāvoklis neatļauj papildus izdevumus. Latvijas likumdošana nenosaka, ka šie kursi ir obligāts pasākums grūtniecības laikā, līdz ar to, tas paliek katra pāra ziņā, kas, savukārt, mazina topošo tēvu zināšanas par grūtniecību, tās procesiem, jo iegūtā informācija par seksuālo un reproduktīvo veselību skolas laikā, nenodorošina pietiekamu sgatavotību grūtniecībai. Topošā tēva ierobežotās zināšanas par grūtniecību var radīt bailes un uztraukumu, kas palielina iespēju, ka vīrietis nevēlēsies pieadalīties grūtniecības aprūpē un dzemdībās, kas, savukārt, var atstāt ietekmi uz pāra attiecībām un vīrieša gatavību bērnam.

Topošo vecāku sagatavošanās kursi Latvijā

Meklējot nepieciešamo informāciju par topošo vecāku sagatavošanās kursiem, secinu, ka mūsdienās visātrāk un visvairāk informāciju var iegūt internetā. Informāciju var meklēt ar dažādu atslēgas vārdu palīdzību, jo katra ārstniecības iestāde vai izglītības iestāde to definē dažādi, piemēram, topošo vecāku sagatavošanās kursi, topošo vecāku sagatavošanās skola, jauno vecāku skola, jauno māmiņu skola un daudzi citi varianti, taču tas lietas būtību nemaina, jo informācija ir viegli atrodama. Galvenokārt, ir atrodama informācija par kursu atrašanās vietu, nodarbību aprakstu, lektoriem, cenu, respektīvi, viss nepieciešamais. Kursi ir paredzēti pāriem, tas nozīmē, ka arī topošajiem tēviem ir iespēja izglītoties par grūtniecību un sagatavoties dzemdībām, taču informāciju par nodarbībām tikai topošajiem tēviem nevar atrast, kas liecina par to, ka Latvijā nodarbības tikai tēviem netiek vadītas, kas, ir diskriminējoši, jo arī tēviem, tāpat kā topošajām māmiņām ir nepieciešama uzmanība un informācija no profesionāļa. Manuprāt, ir svarīgi izdalīt atsevišķu nodarbību tikai tēviem, jo arī viņi izjūt emocijas, kas saistītas ar partneres grūtniecību, dzemdībām un gaidāmo bērnu, taču vīrieši tās izpauž retāk kā sievietes, kā arī viņi nelabprāt tās izrāda sieviešu klātbūtnē. Latvijā nav obligāti noteikts, ka ir jāapmeklē sagatavošanās kursi vecākiem, uzskata, ka pietiek ar to, kas tiek stāstīts antenatālo vizīšu laikā, tāpēc sagatavošanās kursu apmeklējums ir brīva izvēle, līdz ar to, tas ir maksas pakalpojums. Mani novērojumi, ir tādi, ka bieži, antenatālo vizīšu laikā iegūtā informācija ir par maz, lai kvalitatīvi sagatavotu vecākus dzemdībām it īpaši, tajās iestādēs, kurās ir noslēgts līgums par valsts garantēto veselības aprūpi grūtniecēm. Vizītes laikā visa uzmanība pārsvarā, tiek veltīta grūtniecei, tēvus atstājot otrajā plānā, kas mazina tēvu iesaisti grūtnieces aprūpes procesā. Tas ir tāpēc, ka aprūpes sniedzējam ir ierobežots laiks, lai pieņemtu klientus. Maksas sagatavošanās kursi, ierobežo tos pārus, kuri finansiāli nevar atļauties veikt liekus izdevumus, līdz ar to samazina tēvu iespēju piedalīties nodarbībās, iegūt nepieciešamo un vēlamo informāciju par grūtniecību, dzemdībām un jaundzimušā aprūpi. 


Tēva pieredze dažādos grūtnieces aprūpes aspektos praktiskie pētījumi

 

  1. Pastāsties par sevi sīkāk, kāds ir Jūsu vecums, kāda ir Jūsu izglītība un nodarbošanās?

Esmu 30 gadus vecs, šobrī studēju LLU Lauksaimniecības fakulitātē doktorantūrā un arī strādāju lauksaimniecības nozarē.

  1. Kāda, jūsuprāt, ir Jūsu loma grūtniecības laikā?

Pirmkārt, praktiskā un finansiālā loma, kā jau vīrietim, piemēram, jāiekārto bērnistaba, jāiepērk dažādas mantas, drēbes un citas nepieciešamās preces bērnam. Otrkārt, emocionālais atbalsts, fiziskās drošības nodrošinājums. Interesējos par grūtniecību, lasot grāmatas, ko sieva iesaka, lasu rakstus internetā, vairāk runājos ar sievu par grūtniecību un dzemdībām.

  1. Kāda bija Jūsu nostāja pirms grūtniecības iestāšanās, par Jūsu līdzdalību aprūpes gaitā?

Kad sieva palika stāvoklī, sapratu to, ka būs bērniņš, bet vairāk domāju par to, kā būs, kad viņš piedzims. Domāju par to, kā būs ar finansiālo stāvokli, vai spēšu nodrošināt gan sievu, gan bērnu. Nebiju domājis, ka iesaistīšos tik daudz grūtniecības aprūpē, likās, ka jā, apmeklēšu kādu reizi kursus, aiziešu sievai līdzi uz vizītēm, bet tā neko daudz, domāju,ka daudz vairāk darīšu tikai praktiski.

  1. Ko Jums personīgi nozīmē iesaistīties grūtnieces aprūpes procesā?

Grūtniecība ir liels notikums un izmaiņas ikdienā. Ļoti emocionāls notikums. Sākumā it īpaši ļoti liela interes par visu notiekošo. Grūtniecības aprūpe prasa iesaistīšanos man kā vīram, saprotu, ka sievai ir svarīgi, ka es esmu blakus un palīdzu viņai, ka esmu emocionāli tajā visā iekšā. Kad sākām apmeklēt topošo vecāku nodarbības, mainījās arī domas un attieksme, nebiju domājis, ka grūtniecība ir dabisks process un ne vienmēr ir jāatrodas slimnīcā un, ka tā nav tā kā slimība, ka nav nepieciešamas zāles, lai dzemdētu. Nodarbību laikā arī izzūd bailes un mīti par grūtniecību, kas iepriekš ir radušies no filmās redzētā vai citu cilvēku pieredzes.

  1. Kāda ir Jūsu loma, piedaloties šādos grūtnieces aprūpes pasākumos:

-grūtniecības uzskaites vizītēs

-ultrasonogrāfijas vizītēs

-topošo vecāku sagatavošanās nodarbībās

Uz visām vizītēm neeju līdzi. Biju uz pašu pirmo vizīti, kad apstiprināja, kad sieva ir stāvoklī, tad biju uz visām sonogrāfijas vizītēm. Pirmā sonogrāfijas vizīte bija īpaša, jo tad reāli apzinājos, ka kaut kas tur ir un, ka tiešām mums būs bērns. Esmu bijis pagaidām uz visām vecāku sagatavošanās nodarbībām, vēl ir atlikusi viena, kuru noteikti apmeklēšu. Mana loma šajās vizītēs un kursos ir tāda, ka esmu kopā ar sievu, galvenokārt, to visu daru viņas dēļ, lai viņa zina, ka nav viena un, ka arī mani interesē, kas notiek. Ir interesanti, ka mēs abi mācāmies un apgūstam jaunas lietas, pēc nodarbībām abi izrunājam jauniegūto informāciju un tas vedina uz diskusijām. Sākumā bija dīvaini atrasties kopā ar citiem vīriešiem un sievietēm, bet pēc tam jau pieradu. Tā kopā būšana atstāj pozitīvu ietekmi uz mūsu attiecībām, esam kļuvuši daudz tuvāki, daudz vairāk uzticamies viens otram, vairāk atklājamies viens otram. Dažreiz to visu izvēršam par svētkiem, piemēram, otro sonogrāfiju, kad noteica bērna dzimumu, mēs palūdzām dakterim uzrakstīt uz lapas un ielikt aploksnē, lai sākumā nezinātu, ko mēs gaidam, tad vakarā pagatavojām vakariņas un abi atklājām noslēpumu, tas ir tas īpašais mirklis, kas padara mūsu attiecības vēl skaistākas.

6. Kāda ir Jūsu personīgā pieredze ar grūtniecības laikā satiktajiem aprūpes sniedzējiem?

Grūtniecības sākumā sieva uzskaitē gāja pie sava ginekologa. Viss bija kārtībā, ginekologs bija zinošs un kompetents, taču jutāmies, kā „konveijerā”, bija ļoti oficiāla attieksme, gribējās vairāk personīgāku attieksmi pret mums, tāpēc ginekologu nomainījām pret vecmāti. Vizītes kļuva dauz personīgākas, līdz ar to jutāmies drošāki un spējām daudz vairāk uzticēties, un bija daudz kvalitatīvāka komunikācija. Vecmāte daudz vairāk mums stāstīja un atbildēja uz mums interesējošiem jautājumiem.

7.Ar kādām citām ārstniecības personām esat sastapies šīs grūtniecības laikā, neskaitot vecmāti vai ginekologu?

Tā, kā esam izlēmuši par mājdzemdībām, tad mums ir jāatrod ģimenes ārsts vai pediatrs, kurš apskatīs bērnu pēc piedzimšanas, taču ir ļoti grūti atrast, kādu speciālistu, kas būtu ar mieru apskatīt mūsu bērnu. Daudzi no tiem, kurus esam uzrunājuši, ļoti skeptiski skatās uz mājdzemdībām, tāpēc šobrīd ar to iet grūti un jūtamies atstumti, citādāki, manuprāt, vaina ir viņu personībā, kaut kādu uzskatu dēļ ir izveidojusies aprobežotība saistībā ar mājdzemdībām. Vēl sieva gāja pie zobārsta, tur ar attieksmi pret grūtnieci viss bija kārtībā.

8. Kāda vēl ir Jūsu līdzdalība grūtniecības aprūpē, neskaitot vispārējās aprūpes plānu, piemēram, emocionālais atbalsts, finansiālais atbalsts, konkrētas darbības, uzdevumi, ko grūtniece lūgusi?

Man ir noteikti dažādi uzdevumi, kas man jāizdara līdz dzemdībām, piemēram, jāatrod mūzika, ko atskaņot visu dzemdību laiku. Protams, jāsagādā lietas un drēbes bērnam, visa tehniskā puse ir manā ziņā, piemēram, ratu iegāde. Visas praktiskās lietas ir manā ziņā, taču nevar teikt, ka grūtniecības emocionālā puse ir atstāta novārtā. Es sarunājos ar mazuli caur vēderu, stāstu dažādus notikumus. Jā, vēl es sievai atgādinu iedzert vitamīnus, jo viņa bieži aizmirst to izdarīt. Grūtniecības laikā, pieļauju sievai daudz vairāk slinkot, atpūsties, nedarīt ikdienas darbus, ko viņa parasti veic. Bieži izdaru mājasdarbus viņas vietā, cenšos gādāt par viņas labsajūtu. Daudz vairāk piešķiru nozīmi izbraucienu plānošanai, jo grūtniecība rada zināmas izmaiņas.. Tagad viss, lielākoties, tiek pakārtots grūtniecībai.

9. Pirms beidzam šo interviju, vai bez visa iepriekš minētā, ir vēl kaut kas, ko Jūs vēlētos uzlabot grūtnieces aprūpes procesā?

Dauz vairāk ir padomāts par sievietēm, bet ļoti maza uzmanība ir veltīta vīriešiem. Gribētos, lai speciālisti vairāk pievērš uzmanību arī vīriešu interesēm par grūtniecību, ne tikai izglītojot, kas notiek grūtniecības laikā un kā sagatavoties dzemdībām, bet arī padomātu par mūsu emocijām un pašajūtu. Kaut vai pajautājot, kā iet, kas notiek? Gribētos, lai vīrieši dalās vairāk ar savu pieredzi par to kā ir bijis un kā citiem vīriešiem iet grūtniecības laikā, taču daudzi to nepublicē un nerunā, pats arī neesmu neko rakstījis internetā, bet gribētos. Nezinu, kas mani pamudinātu, bet varbūt, ja saņemtos, tad uzrakstītu. Gribētu, lai ir arī atsevišķas nodarbības tēviem, kur sanāk kopā tikai tēvi. Tas būtu ideāli, varētu spriest par dažādām tēmām, dalīties pieredzē, salīdzināt. Jā,tas ir vajadzīgs!

 

2.5. Pētījuma rezultāti

Visiem respondentiem tika uzdoti vienādi intervijas jautājumi, lai noskaidrotu topošo tēvu attieksmi un domas par viņu iesaistīšanos grūtnieces aprūpē, kāda ir viņu pieredze ar apūpes sniedzējiem un, kāds ir viņu ieteikums grūtnieču aprūpes procesa uzlabošanai. Pētījumā piedalījās septiņi vīrieši vecumā no 22 gadiem līdz 38 gadiem. Visi respondenti ir strādājoši. Trīs no septiņiem respondentiem ir ar augstāko izglītību, viens – ar nepabeigtu vidējo tehnisko izglītību, divi ar augstāko nepabeigto izglītību un vēl viens šobrīd studē neklātienē.

Uz jautājumu par vīrieša lomu grūtnieces aprūpē, visi respondenti atzīst, ka viņu loma ir liela un atbildīga, jo tā kā esmu viens no vaininiekiem, tad uzskatu, ka mana loma ir diezgan liela(C). Trīs no septiņiem respondentiem kā svarīgāko minēja praktisko palīdzību un finansiālo atbalstu, aiz tā ierindojot emocionālo atbalstu, un trīs respondenti atbildēja, ka viņu loma,pirmkārt, ir emocionālais atbalsts un tikai pēc tam, finansiālā un fiziskā drošība. Tā kā sieva stāvoklī ir pirmo reizi un arī es ar to sastopos pirmo reizi, tad, galvenokārt, tas ir psiholoģiskais atbalsts. Materiālo atbalstu atstāju otrajā vietā, jo, kad esi kopā ar sievu tik ilgu laiku un, kad tu zini otru cilvēku ļoti labi, tad saproti, ko viņa vēlas un domāju,ka sieva gaida daudz vairāk no manis, nekā no sveša cilvēka (B). Uz šo jautājumu respondenti atbild, ka viņu pienākums ir arī vairāk interesēties par grūtniecību, lasīt literatūru, palīdzēt vairāk mājasdarbos un sadalīt pienākumus, lai sieviete var atpūsties vairāk kā parasti un var rūpēties par savu pašsajūtu.

Vīrieša nostāja par iesaistīšanos grūtnieces aprūpes procesā pirms grūtniecības ir dažāda. Četri respondenti saka,ka sāka par to domāt tikai tad, kad sieva palika stāvoklī, ka pirms grūtniecības iestāšanās nepievērsa tam īpašu uzmanību, taču saprata to, ka iestājoties grūtniecībai būs daudz lielāka atbilīdība un būs jādara viss iespējamais, lai palīdzētu savai partnerei. Nu, protams, ka pirms plāno bērnu, tu vienmēr iedomājies visu labāko savai ģiemeni – skaistu, mājīgu vidi, pietiekamu finansiālo stāvokli, „apkraut” sievu un gaidāmo bērnu ar visām nepieciešamajām lietām, taču, kad tas viss notiek, tad notiek un var notikt arī pašā nepiemērotākajā brīdī, tāpēc svarīgi ir būt blakus kā draugam un atbalstam (B). Trīs no septiņiem respondentiem atbildēja, ka nostāja pirms un pēc grūtniecības iestāšanās nav mainījusies, viņi vienmēr uzskatījuši, ka ir jāiesaistās grūtniecības laikā, jāatbalsta partnere un jāpalīdz praktiski, jo grūtniecība nav tikai sievietes pienākums. Manuprāt, mana nostāja nav mainījusies. gan pirms, gan pēc grūtniecības iestāšanās uzskatu/tīju, ka man ir jāiesaistās, jo bērns taču ir kopīgs (C). Viens no respondentiem atbildēja, ka neesot bijusi nojausma par to visu, jo ir bijušas šaubas par iesaistīšanos grūtnieces aprūpē un, cik daudz ir iespējams iesaistīties. Man nebija ne jausmas, kā viss notiek un cik tālu man ir atļauts iesaistīties aprūpē (G).

 Visi respndenti atbildēja vienādi, ka iesaistīšanās grūtnieces aprūpes procesā un atbalsts partnerei grūtniecības laikā nav tik viegls kā sākumā škiet, tāpēc daudz vairāk novērtē savas partneres.

Intervijas respondentiem iesaistīties grūtniecības aprūpē nozīmē ļoti daudz, jo tas nozīmē, ka ar viņiem dalās īpašā notikumā, pozitīvā piedzīvojumā. Jo grūtniecība ir īpašs laiks sievietei un arī vīrietim, tas satuvina daudz vairāk partnerus, iemāca pacietību un nostiprina uzticēšanos vienam pret otru. Vīrietis to izjūt kā lielu prieku un atbildību reizē. Viņi apgalvo, ka tas ir kas īpašs, ka sieviete dalās ar šo notikumu ar savu vīru. Man ir gandarījums, ka viņa kā sieviete ļauj man piedalīties šajā „slepenajā procesā”, ka viņa stāsta man par notiekošo, konsultējas ar mani, neko neslēpj no manis (B). Viens no respondentiem atbildēja, ka ir patīkami sekot bērna attīstībai, apmeklēt ultrasonogrāfiju un klausīties bērna sirdstoņus. Mani padara lepnu, ka es varu būt blakus savai sievai grūtniecības procesā, piedalīties, just līdzi, palīdzēt un redzēt kā attīstās bērns. It īpaši, kad sieva pateica, ka viņa jūt bērna kustības un es arī to sajutu, uzliekot savu roku uz vēdera, un, protams, ultrasonogrāfija, tas viss ietekmē manu apziņu,ka es būšu tēvs un mēs drīz būsim ģiemene (E).

            Divi no respondentiem (E un G) atzīst, ka uz grūtniecības uzskaites vizītēm nav bijuši nemaz, citi trīs trīs respondenti saka, ka vienmēr ieplāno laiku vizītēm pie vecmātes vai ginekologa. Uz vizītēm pie vecmātes ejam abi kopā, man ir svarīgi visu zināt, būt lietas kursā. Sākumā likās, ko es tur darīšu, ka es nevaru tur iet, ka tā ir tāda sieviešu padarīšana, taču ieraudzīju savu sievu pēc pirmās vizītes noskumušu, sapratu, ka man ir jābūt ar viņu(B). Atlikušie divi respondenti apmeklē tikai, viņuprāt, svarīgākās vizītes, piemērmam, pirmā vizīte, kad apstiprina grūtniecību vai bērna sirdstoņu  pirmā pieraksta veikšana. Dažkārt esmu apmeklējis vecmāti, bet es pie viņas nejūtos ērti un man šķiet, ka esmu tur lieks(C).

Ultrasonogrāfijas vizītes ir apmeklējuši visi intervētie respondenti, jo viņi uzskata, ka ultrasonogrāfijas laikā jūtas īpaši, jo var saskatīt bērnu un apzināties, ka bērns tiešām ir. Ultrasonogrāfijās es to redzu gandrīz reāli un apzinos, ka tas ir mūsu bērns, apzinos, ka viņš ir, tad jūtos lepns par savu bērnu(B). Viens no respondentiem atbildēja, ka ultrasonogrāfijas vizīti, kurā nosaka bērna dzimumu, esot izveidojuši par nelieliem svētkiem. Dažreiz to visu izvēršam par svētkiem, piemēram, otro sonogrāfiju, kad noteica bērna dzimumu, mēs palūdzām dakterim uzrakstīt uz lapas atbildi un ielikt aploksnē, lai nezinātu, ko mēs gaidam, tad vakarā pagatavojām vakariņas un abi kopā atklājām noslēpumu. Tas ir tas īpašais mirklis, kas padara mūsu attiecības vēl skaistākas(A). Viens no iemesliem, kāpēc cits respondents apmeklē ultrasonogrāfijas vizītes, ir tāds, ka to laikā viņš var uzdot sev interesējošus jautājumus un saņemt atbildes uz tiem. Ultrasonogrāfijas vizītēs es vienmēr uzdodu sev interesējošus jautājumus, jo ne vienmēr viss tiek izskaidrots bez prasīšanas, bet man interesē, ko es varu redzēt un vai viss ir kārtībā ar mūsu bērnu (E).

Topošo vecāku sagatavošanās kursus apmeklē vai plāno vēl iet pieci no septiņiem respondentiem. Viņi uzskata, ka tas ir jādara noteikti, jo var uzzināt, kāda loma un nozīme ir vīrietim dzemdībās un uzzināt citu praktisku informāciju par dzemdībām. Nodarbības apmeklē arī tāpēc, ka grūtniecība ir pirmo reizi un nav pieredzes, līdz ar to ir bailes, ka nebūs sagatavojušies dzemdību sākumam. Vīrieši vēlas maksimāli sagatavoties procesam, lai būtu pēc iespējas mazāk negaidītu brīžu. Protams, nozīmīga ir arī praktiskā sagatavošanās dzemdībām, jo abi esam uztraukušies par to, lai mēs laikā aizbrauktu uz slimnīcu, jo iepriekš redzētais televīzijā, radīja nepareizus priekšstatu(E). Divi no septiņiem respondentiem atbildēja ar noliegumu, ka topošo vecāku nodarbības neapmeklē un negatavojas apmeklēt. Vienam no respondentiem tas rada papildus izmaksas, kuras šobrīd nevar atļauties un otrs uzskata, ka tas nav nepieciešams. Abi respondenti, kuri neapmeklēs nodarbības izglītošanos veic patstāvīgi, kopā ar partneri un viņu aprūpes sniedzēju. Izpēta tēmas, kuras ir jāapgūst pirms dzemdībām un neskaidros jautājumus uzdot savam aprūpes sniedzējam. Viņi uzskata, ka mūsdienās ir tik daudz iespēju iegūt informāciju bibliotēkā vai internetā un pēc tam to pārrunāt ar speciālistu. Topošo vecāku sagatavošanās nodarbības mēs izlēmām neapmeklēt, jo pārāk dārgi un šobrīd mūsu finansiālais stāvoklis neatļauj liekas izmaksas, bet tas nenozīmē, ka mēs negatavojamies un neizglītojamies. Mēs lasām grāmatas, ievācam informāciju internetā. Mēs esam apskatījuši tās tēmas, ko piedāvā gandrīz visos kursos, izveidojām savu sarakstu un mācāmies, ja ir, kas neskaidrs, vēršamies pie savas vecmātes, tikai žēl, ka laiks bieži vien neatļauj visu izrunāt(C). Savukārt otrs respondents savu atbildi pamato šādi. Uz nodarbībām neejam un arī neiesim, jo mēs par to  īpaši neinteresējamies, mums neliekas, ka ir vajadzīga īpaša pamācība, kaut gan informāciju meklējam grāmatās un pie ginekologa. Es to neuztveru kā īpašu sastāvdaļu grūtniecības laikā(D).

Par grūtniecības laikā satiktajiem aprūpes sniedzējiem visi respondenti atbild gandrīz pozitīvi. No septiņiem respondentiem divu respondentu partneres uzskaitē stājušās pie ginekologa, no kuriem viens respondents un viņa sieva ir nomainījuši ginekologu pret vecmāti, jo vēlējās citādāku attieksmi. Ginekologs esot bijis profesionāls un kompetents, taču esot bijusi pārāk oficiāla gaisotne, kas nav ļāvusi pārim atvērties un uzticēties speciālistam. Grūtniecības sākumā sieva uzskaitē gāja pie sava ginekologa. Viss bija kārtībā, ginekologs bija zinošs un kompetents, taču jutāmies, kā „konveijerā”, bija ļoti oficiāla attieksme, gribējās vairāk personīgāku attieksmi pret mums, tāpēc ginekologu nomainījām pret vecmāti (A). Savukārt respondents, kura sieva iet pie ginekologa grūtniecības uzskaitē, saka, ka iespaids esot labs, taču neko vairāk nevar spriest, jo iepriekš nebija iedomājies par to, ko sagaidīt no aprūpētāja, galvenais, lai ir pozitīva attieksme. Respondenti, kuru sievas uzskaitē stājušās pie vecmātes, atzīst, ka vecmāte ir kompetenta, atsaucīga, zinoša, jo vienmēr atbild uz topošo vecāku interesējošiem jautājumiem. Pāris, kurš sākumā grūtniecības uzskaitē gājis pie ginekologa, bet pēc tam pie vecmātes, atbild, ka nomainot grūtnieces aprūpētāju, ir apmierināti un nenožēlo izvēli, jo vizītes pie vecmātes ir pozitīvākas, daudz personīgākas, taču nepārkāpjot profesionālo robežu. Pie vecmātes jūtamies drošāk un spējām daudz vairāk uzticēties, un ir daudz kvalitatīvāka komunikācija. Vecmāte daudz vairāk mums stāsta un atbild uz mums interesējošiem jautājumiem (A). B respondents atbild, ka sākumā nav zinājuši, ko vēlas sagaidīt no vecmātes, uz vizītēm gājuši ar piesardzību, jo baidījušies, ka nebūs atsaucīga un patiesa vecmāte, jo šim pārim vissvarīgākais ir godīgums un atklātība.

Visi respondenti uz jautājumu par vizītēm pie citām ārstniecības personām, izņemot vecmāti vai ginekologu, atbildēja, ka vienīgais, ko apmeklējuši ir ģimenes ārsts vai stomatologs, jo nav bijusi nepieciešamība vērsties pie cita speciālista. A respondentam sagādā grūtības sameklēt ģimenes ārstu vai pediatru jaundzimušajam, jo pāris plāno ģimenes dzemdības mājās un viņu pilsētā nav īpaši pozitīva attieksme pret mājdzemdībām, līdz ar to viņi joprojām meklē speciālistu, kas veiktu jaundzimušā apskati pēc dzemdībām. Tā, kā esam izlēmuši par mājdzemdībām, tad mums ir jāatrod ģimenes ārsts vai pediatrs, kurš apskatīs bērnu pēc piedzimšanas, taču ir ļoti grūti atrast, kādu speciālistu. Daudzi no tiem, kurus esam uzrunājuši, ļoti skeptiski izsakās par mājdzemdībām, tāpēc šobrīd ar to iet grūti un jūtamies atstumti. Manuprāt, vaina ir viņu personībā, kaut kādu uzskatu dēļ ir izveidojusies barjera pret mājdzemdībām (A).

Visi respondenti atzina, ka grūtniecības laikā īpaši pievērš uzmanību savas partneres labsajūtai, jo saprot, ka grūtniecība nav viegls stāvoklis, kas prasa ļoti daudz enerģijas no sievietes, līdz ar to viņa bieži ir nogurusi un nespēj veikt ierastos pienākumus kā parasti. Grūtnieces biežās garstāvokļa maiņas nedaudz mulsina topošos tēvus, jo tas ir sarežģīti, izdabāt tā, lai sieva būtu apmierināta, taču visi apgalvo, ka cenšas un mācās būt pacietīgāki kā parasti. Grūtniecības laikā, pieļauju sievai daudz vairāk slinkot, atpūsties, nedarīt tos ikdienas darbus, ko viņa parasti veic. Bieži izdaru mājasdarbus viņas vietā, cenšos gādāt par viņas labsajūtu(A),  Cenšos sniegt arī emocionālu atbalstu, taču bieži vien nezinu, ko labāk iesākt, jo man nav izprotamas viņas krasās garastāvokļa maiņas(C). Protams, neizpaliek skriešana uz veikalu pēc kārumiem, ko pēkšņi partnerei sakārojas un masāžas, kad sieva jūtas nogurusi, tas esot pats par sevi saprotams, jo grūtniecība ir arī fiziski grūts darbs. Topošie tēti apgalvo, ka grūtniecības laikā daudz vairāk kā parasti palīdzot ar mājasdarbiem un ēst gatavošanu. Taču ir arī, kādi īpaši uzdevumi, kas jāveic grūtniecības laikā. Man ir noteikti dažādi uzdevumi, kas man jāizdara līdz dzemdībām, piemēram, jāatrod mūzika, ko atskaņot visu dzemdību laiku[..]un vēl es sievai atgādinu iedzert vitamīnus, jo viņa bieži aizmirst to izdarīt (A). Savukārt respondents B atzīst, ka viņam patīk uzjautrināt sievu, kad viņai ir skumīgs garstāvoklis. Es ļoti daudz viņu smīdinu, stāstu jokus, uzlaboju garstāvokli, jo viņai brīžiem ir grūti, tad mēs kopīgi pasmejamies, lai viss pāriet(B).

Uz intervijas pēdējo jautājumu visi respondenti atbild ganrīz identiski, atzīstot, ka Latvijā grūtniecības laikā daudz lielāka uzmanība ir tikai grūtniecei, tēvus atstājot otrajā plānā, bet visiem ir zināms, ka bērnu rada divi cilvēki. Taču sagatavojot topošos vecākus bērnam, daudz vairāk koncentrējas uz sievietes grūtniecību un labsajūtu. Vīrieši izsaka vēlēšanos, ka būtu patīkami, ka speciālisti pievērstos arī vīriešiem, painteresētos, kā klājas, kā viņi jūtas un, ko viņi domā. Topošie tēvi vēlas būt iesaistītāki daudz vairāk grūtnieces aprūpes procesā, saņemt mudinājumu no speciālistu puses, ir nepieciešams paskaidrot vīriešiem, kāpēc ir nozīmīgi iesaistīties procesā. Gribētu, ka ir daudzveidigāki/lētāki kursi un nodarbības arī topošajiem tētiem(C), gribētos vairāk konsultāciju priekš manis kā vīrieša, jo pārsvarā viss ir tikai sievietei un es kā vīrietis nejūtos iesaistīts un atbalstīts, tikai tad, kad es pats izrādu iniciatīvu (E). Topošie tēvi saka, ka vēlētos dalīties savā pieredzē ar citiem topošajiem tēviem un arī saņemt viņu viedokli par vīrieša lomu grūtniecības laikā. Daudz vieglāk ir atvērties vienlīdzīgā kompānijā, kur ir tikai vīrieši. Tāpēc visi respondenti vēlas, lai tiktu izveidotas nodarbības tikai tētiem, kur viņi spētu apspriest savas problēmas un uzdot sev interesējošus jautājumus, kurus sievietes reizēm neizprot. Gribētu, lai ir arī atsevišķas nodarbības tēviem, kur sanāk kopā tikai tēvi. Tas būtu ideāli, varētu spriest par dažādām tēmām, dalīties pieredzē, salīdzināt(A). Gribas „vīriešu tusiņu”, sievietēm ir, bet mums arī vajag. Gribās vīriešu viedokli, pieredzi. Gribās, lai ir pastiprināts informācijas devums arī vīriešiem, lai vairāk sagatavo, jo informācijas trūkums rada bailes un uztraukumu(B). Speciālistiem vairāk vajadzētu stāstīt, cik nozīmīgi ir tēvam iesaistīties grūtnieces aprūpē, ko man kā vīrietim sagadīt, kā reaģēt, nepieciešams vairāk infromācijas par to, ka grūtniecība nav slinkošana un mājās gulēšana, jo daudziem vīriešiem liekas, ka iznēsāt bērnu ir nieks, bet skatoties uz savu sievu tā neizskatās un, ja godīgi, es nezinu vai es to spētu (D).


Secinājumi

 

Pamatojoties uz praktisko pētījumu rezultātiem formulēti šādi secinājumi.

  1. Jebkura vīrieša bailes un/vai mīti par grūtniecību un dzemdībām, rodas informācijas un izglītošanās trūkuma dēļ, kas ir neatkarīgi no vīrieša vecuma, izglītības līmeņa un nodarbošanās.
  2. Topošā tēva līdzdalība grūtnieces aprūpē, vairo vīrieša zināšanas par grūtniecību, mazina bailes un/vai mītus par grūtniecību un dzemdībām, sagatavo bērna piedzimšanai un gaidāmajām ikdienas pārmaiņām.
  3. Vīriešu iesaistīšanās grūtnieces aprūpes procesā veido arī emocionālo attīstību, apzinoties topošā tēva lomu un atstāj pozitīvu ietekmi uz pāra savstarpējām attiecībām un ir stabils pamats topošai ģimenei.
  4. Jebkurš vīrietis, kurš dzīvo kopā ar savu partneri un atzīst viņu kopīgo bērnu, apgalvo, ka ir ieinteresēts un ir gatavs iesaistīties grūtnieces aprūpes procesā, taču topošie tēvi atzīst, ka nebija domājuši un plānojuši, ka būs nepieciešama tik aktīva līdzdalība.
  5. Par svarīgāko grūtnieces aprūpē vīrieši atzīst finansiālo un drošības atbalstu, pēc tam ierindojot emocionālo atbalstu un palīdzību mājasdarbos.
  6. Vīrieši atzīst, ka satiktie aprūpes sniedzēji ir kompetenti, profesionāli, atsaucīgi pret grūtnieci, taču apmeklējot grūtnieces aprūpes speciālistu vai citu ārstniecības personu, kas saistīta ar grūtnieces aprūpi, vīrieši nav pārliecināti, ka viņi tur būtu gaidīti un, ka kāds būtu gatavojies viņu klātbūtnei un iesaistīšanai aprūpes procesā.
  7. Topošie tēvi atzīst, ka apmeklētu daudz vairāk topošo vecāku sagatavošanās nodarbības, ja to izmaksas būtu lētākas vai bezmaksas.
  8. Latvijā grūtnieču aprūpes procesā daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta grūtniecēm, topošos tēvus atstājot otrajā plānā un ir nepieciešams daudz lielāks atbalsts un uzmanība arī topošajiem tēviem.

Secinājumi un priekšlikumi

 

1. Apzinot un analizējot pētījuma tematam atbilstošo medicīnisko literatūru, kā arī izvērtējot autoru atziņas, konstatēts, ka

  • Jebkuram vīrietim, kurš pirmo reizi kļūs par tēvu ir viena vai vairākas bailes un/vai mīti par grūtniecību, kas radušās informācijas trūkuma vai neprofesionāla viedokļa dēļ.
  • Latvijas Republikas likumdošana noska kārtību, kuras ārstniecības personas veic topošo vecāku izglītošanu un, kurā grūtniecības laikā topošie vecāki ir jāizglīto par konkrētu tēmu, kas saistīta ar sagatavošanos grūtniecībai un dzemdībām.
  • Latvijā ir pieejamas ļoti daudz dažādas topošo vecāku sagatavošanās nodarbības, taču lielākā daļa ir par maksu.

2. Apzinot un analizējot literatūru par pētījumu metodiku kā pētījuma veikšanai atbilstošākā metode izvēlēta daļēji strukturēta intervija.

3. Veicot eksperimentālo pētījumu konstatēts, ka

  • Jebkura vīrieša bailes un/vai mīti par grūtniecību un dzemdībām, rodas informācijas un izglītošanās trūkuma dēļ, kas ir neatkarīgi no vīrieša vecuma, izglītības līmeņa un nodarbošanās.
  • Klusēšana un iniciatīvas neizrādīšana nenozīmē neieinteresētību grūtnieces aprūpē, daudzos gadījumos vīrieši baidās jautāt vai iesaistīties, jo nejūt atbalstu no speciālista puses.
  • Topošā tēva līdzdalība grūtnieces aprūpē, vairo vīrieša zināšanas par grūtniecību, mazina bailes un/vai mītus par grūtniecību un dzemdībām, sagatavo bērna piedzimšanai un gaidāmajām ikdienas pārmaiņām.
  • Vīriešu iesaistīšanās grūtnieces aprūpes procesā veido arī emocionālo attīstību, apzinoties topošā tēva lomu un atstāj pozitīvu ietekmi uz pāra savstarpējām attiecībām un ir stabils pamats topošai ģimenei.
  • Jebkurš vīrietis, kurš dzīvo kopā ar savu partneri un atzīst viņu kopīgo bērnu, apgalvo, ka ir ieinteresēts un ir gatavs iesaistīties grūtnieces aprūpes procesā, taču topošie tēvi atzīst, ka nebija domājuši un plānojuši, ka būs nepieciešama tik aktīva līdzdalība.
  • Par svarīgāko grūtnieces aprūpē vīrieši atzīst finansiālo un drošības atbalstu, pēc tam ierindojot emocionālo atbalstu un palīdzību mājasdarbos.
  • Vīrieši atzīst, ka satiktie aprūpes sniedzēji ir kompetenti, profesionāli, atsaucīgi pret grūtnieci, taču apmeklējot grūtnieces aprūpes speciālistu vai citu ārstniecības personu, kas saistīta ar grūtnieces aprūpi, vīrieši nav pārliecināti, ka viņi tur būtu gaidīti un, ka kāds būtu gatavojies viņu klātbūtnei un iesaistīšanai aprūpes procesā.
  • Topošie tēvi atzīst, ka apmeklētu daudz vairāk topošo vecāku sagatavošanās nodarbības, ja to izmaksas būtu lētākas vai būtu bezmaksas.
  • Latvijā grūtnieču aprūpes procesā daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta grūtniecēm, topošos tēvus atstājot otrajā plānā un ir nepieciešams daudz lielāks atbalsts un uzmanība arī topošajiem tēviem.

Darba tēmas turpinājums varētu būt pētījums par tēvu pieredzi un viedokli iesaistoties otrās grūtniecības partneres aprūpē un veikt salīdzinājumus ar šī pētījuma iegūtajiem rezultātiem.

  1. Pētījuma rezultātā izstrādāti priekšlikumi

·         Grūtnieču aprūpes sniedzējiem vizītei paredzēto laiku izmantot vienlīdzīgi gan sievietei, gan vīrietim, radīt atmosfēru, ka arī vīrieši ir gaidīti uz grūtnieču aprūpes vizītēm, kā arī vairāk stāstīt par vīriešu līdzdalības nozīmi grūtniecības laikā.

·         Topošo vecāku izglītošanas speciālistiem izstrādāt izglītošanas programmu un izveidot nodarbības vai kursus tikai topošajiem tēviem. Gan tiem, kuri pirmo reizi kļūst par tēviem, gan ar iepriekšēju pieredzi partneres grūtniecības laikā.

  • Latvijas veselības ministrijai izstrādāt plānu, kā izveidot tikpat daudzveidīgas un kvalitatīvas bezmaksas topošo vecāku sagatavošanās nodarbības, kā šobrī piedāvā par maksu.


Bibliogrāfija

  1. Babies listen and learn while in the womb. 2013. Skatīts 2013.05.16
    http://www.ajc.com/news/lifestyles/health/babies-listen-and-learn-while-womb/nTnK5/
  2. Berkmans M. 2008. Tu būsi tētis! Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC.
  3. Eisenberg A., Murkoff E.H., Hathaway S.E. 1998. What to expect when you’re expecting.Australia:Angus&Robertson.
  4. Finnbogadóttir F., Svalenius E., Persson E. 2002. Expectant first-time fathers’ experiences of pregnancy. Skatīts 2013.05.24

http://www.midwiferyjournal.com/article/S0266-6138(03)00003-2/fulltext

  1. Kalniņa Dz. 2008.  Latviešu-Angļu vārdnīca. Rīga: Avots, 709 lpp.
  2. Kur apmeklēt topošo vecāku kursus?  Skatīts 2013.05.20

http://zurnals.maminuklubs.lv/lat/category/?id=31&arhivs=3

  1. MK. Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība. Ministru kabineta noteikumi Nr. 611
    http://www.likumi.lv/doc.php?id=140695
  2. Mungeam, F. 1998. A guy’s guide to pregnancy.Hilsboro: Beyond Words Publishing,Inc.
  3. Сандерс П. 2004. Путеводитель по беременностьи день за днем. Москва: ЭКСМО.
  4. Saeima. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (ar grozījumiem). LR Saeima.

http://www.likumi.lv/doc.php?id=58982

  1. Sexual intercourse during pregnancy. 2012. Skatīts 2013.05.16.
    http://www.hsj.gr/volume6/issue1/618.pdf
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s