Brīdī, kad visapkārt tiek uzsvērta tēva nozīmīgā loma grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā, diezgan skumji paliek brīdī, kad apzinies – tu būsi viena. Protams, šajā visā Tu vienmēr vari dalīties ar ģimeni, draugiem vai meklēt kādu citu atbalsta personu, piemēram, dūlu, tomēr lielāko daļu to mazo, pavisam intīmo mirkļu tu piedzīvo viena – pirmo ar roku sajūtamo kustību un pirms gulētiešanas mazuļa vingrošanu puncī, vienatnē priecājies par sonogrāfijas bildīti un domā bērniņa vārdu.
Pirmais un viens no grūtākajiem uzdevumiem ir pateikt to sev tuvajiem – ka viena gaidi bērniņu. Vienalga, vai bērniņš ir plānots vai tāds kā pārsteigums, tomēr reakcijas ir dažādas. Nav iespējams nekad paredzēt, kā reaģēs tie, kurus tu visvairāk mīli un uz kuru atbalstu tu ceri visvairāk. Dažreiz tie, no kā gatavojies saņemt nosodījumu, metas Tev ap kaklu ar sirsnīgiem apsveikumiem, bet tie, no kuriem atbalstu esi gaidījusi, var nebūt nemaz tik priecīgi. Bet ir svarīgi atcerēties, ka arī viņu nostāja var mainīties un tas ir atkarīgs no Tevis – cik pati būsi pārliecināta par savu izvēli. Un visgrūtākie ir jautājumi par bērna tēvu – sevišķi, ja šis jautājums tev pašai un bērna tēvam nav izrunāts. Vienalga, vai bērna tēvs to nemaz nezina, vai viņš ir izvēlējies neiesaistīties, vai, varbūt, viņš pats vēl ir uz pārdomu takas. Vieglāk ir tad, ja pirms paziņošanas citiem, Tev pašai ir skaidra nostāja par tēva lomu un to apzinās arī viņš (šis lēmums neguļ tikai uz taviem pleciem). Tādas reakcijas, kā „tu taču nevarēsi pēc tam atrast darbu ; kā tu pabeigsi izglītību vai Tu taču tagad visu mūžu būsi viena” gan nevajag sev laist klāt – bet izskatās, ka lielākajā daļā sabiedrības šāds uzskats vairs nevalda.
Nodrošini sevi ar atbalsta grupu! Viena vai ne, tomēr visam grūtniecēm ir svarīgi, ka ir kāds, uz ko paļauties, ar ko izrunāties, kam pastāstīt to, kā jūties. Bet mēģini izvelēties tos cilvēkus, kas nesalīdzina tavu situāciju, nežēlojas par grūto, bet patiešām sniedz atbalstu gan priecīgos, gan skumjākos brīžos. Un pasaki viņiem paldies par to, ka viņi Tev ir – nebaidies atklāt, cik svarīgi viņi ir un pienāks laiks, kad arī Tu viņiem būsi vajadzīga. Runājot par emocijām, nesabīsties, ja bieži jūti bailes, dusmas, vainas izjūtu – tās visas ir emocija, ar ko var saskarties gandrīz katra sieviete kāda no grūtniecības periodiem. Ļaujies šīm sajūtām un neapspied tās. Izdzīvo tās un saproti to cēloņus, padzīvo un ļauj, lai tās aiziet. Apspiežot emocijas un uzturot mākslīgi priecīgu garastāvokli – tās agrāk vai vēlāk atnāks atpakaļ un mocīs ilgāk.
Atbildi sev arī godīgi uz visiem jautājumiem, kas skar tieši grūtniecību un topošās pārmaiņas dzīvē. Saraksti uz lapas visu, kas Tevi uztrauc un meklē atbildes . „Vai es varu to atļauties?” un „Vai man pietiks tam laika?”. Neliedz sev iespēju izvēlēties dzemdību vietu – sazvani dzemdību iestādes, vecmātes – noskaidro, cik kas maksā. Saliec to uz lapas un paskaties – varbūt pēcdzemdību vienreizējo pabalstu ir vērts ieguldīt dzemdībās ar Tev patīkamu vecmāti, lai vismaz dzemdībās Tu nejustos viena? Vai atrast lietas, kam šobrīd pateikt „nē, man tam nebūs laika”, lai varētu izbrīvēt laiku sev arī grūtniecības laikā. Grūtniecība arī ir vislabākais laiks, lai maksimāli iegūtu informāciju par to, kas būs aktuāls arī pēc dzemdībām – cilvēks, kas palīdzēs Tev pēcdzemdībās ar mājas darbiem, cilvēki, kas varēs pieskatīt mazuli, ja tev būs kur jādodas, iespējamie šoferi, kam lūgt palīdzību kur aizvest, ja pati neesi braucēja, šis ir arī laiks, lai sarūpētu visu, kas nepieciešams bērniņam un Tev pašai, lai pēc tam nebūtu jāskrien pa veikaliem ar zīdaini.
Un uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar bērniņu, var paskatīties arī no citas puses. Vārdiņa izvēle – Tev nav ar nevienu jārēķinās un mazo vari saukt tā, kā patīk tieši Tev. Tāpat ir ar istabas iekārtošanu – tu vienmēr vari prasīt padomus citiem, bet gala lēmumu pieņemt vienprātīgi, nerēķinoties ar to, ka varbūt viņam tas nebūtu paticis. Arī vēlākos jautājumus, kas saistīti ar audzināšanu, barošanu, dārziņa izvēli – tu esi karaliene un nav neviens, kas varētu argumentēt un nepiekrist tavam lēmumam.
Atceries, Tu neesi viena! Un, pat ja tuvāko vidū neviens neakceptē Tavu grūtniecību, meklē atbalstu, iepazīstoties ar citām māmiņām, sociālajos centros vai kaut vai virtuālā vidē!
man to vajadzēja lasīt pirms pusgada- vēl un vēl un vēl..un vēl. Mazulei šobrīd ir 2 mēneši. Un nu jau manivairs nekaitina, ka VISUR visos portālos žurnālos kursos – visur ir divi, kas gaida. Tagad ir cita rūpe, lai gan skumīgi vēl ir arvien un domāju kādu laiku būs. Rakstiet, uzrunājiet tās jaunās mammas, kas grūtniecības laikā ir vienas bez partnera. Tas ir ļooti nepieciešams viņām. Es pateicos draugiem, dūlu nedēļais, caur kuru atradu gan dūlu, gan arī vecmāti. Bet to spēku jaunā rītā sameklēt ir pagrūti. Citādi ir tagad, kad mazā uzsmaida savu bezzobu smaidu un gandrīz katru dienu pārsteidz ar ko jaunu.
Ek, !
cik pati būsi pārliecināta par savu izvēli. Un visgrūtākie ir jautājumi par bērna tēvu – sevišķi, ja šis jautājums tev pašai un bērna tēvam nav izrunāts. Vienalga, vai bērna tēvs to nemaz nezina, vai viņš ir izvēlējies neiesaistīties, vai, varbūt, viņš pats vēl ir uz pārdomu takas.
un Anete? kāpēc tikai sievietei beigās visas nasta ir jāiznes?
negodīgi. it sevišķi,ka to zinu kā savas mammas bērns un to kā vienu sievieti šāds gadījums ir pazudinājis kā sievieti vispār. man šķiet, ka šī sieviete joprojām dzīvo dziļā depresijā.
Tas ir skumji, ka šie “‘Tēvi”” nesaprot, ko palaiž garām. smieklus, pirmos vārdu, bērnu dārzu, pirmo skolas dienu, pirmo balli. tas taču ir skaisti!!! Un bērns ir tikai bērns, kurš nav vainīgs ne pie kā.