Papētīsim kopā gulēšanu un SIDS, un zīdīšanu bez “viena tante teica”. Rakstīts ir daudz, lasīts arī. Bet neiedziļinoties joprojām parādās tādas publikācijas, kā SPKC , bez nevienas atsauces – kāpēc un kā, un kad?
Daļa taisnības šajā publikācijā ir. Tikai informācija ir izrauta no konteksta. Un atkal, skatāmies šauri, šauri uz vienu lietu, neredzot kopainu.
Par pamatu šim apkopojam ņemu “Kopā gulēšana un zīdīšana: Zīdīšanas Medicīnas akadēmijas Protokols Nr.6, 2019. gada revīzijā” (Bedsharing and Breastfeeding: The Academy of Breastfeeding Medicine Protocol #6, Revision 2019). Pārbaudot iekļautos pētījumos, tie ir publicēti recenzētos žurnālos un iekļauti atzītās medicīnisko pētījumu datu bāzēs.
Kopā gulēšana veicina zīdīšanas uzsākšanu (H. L. Ball et al., 2006), zīdīšanas ilgumu (Leong et al., 2019), ekskluzīvu zīdīšanu 6 mēnešos (Moon, 2016). Ir daudzas valstis, kurās medicīnas un sabiedrības veselības organizācijas iesaka bērnam negulēt ar vecākiem, atsaucoties uz bažām par paaugstinātu, ar miegu saistītu zīdaiņu nāves risku. (Carpenter et al., 2013). Ir vairāki faktori, kas paši par sevi vai kombinēti, palielina Pēkšņās Nāves sindromu (SIDS) risku. (Blair et al., 2014; Prematurity and Sudden Unexpected Infant Deaths in the United States, 2017) Pētījumi norāda, ka par drošu kopā gulēšanu būtu jārunā jau grūtniecības laikā un jāiekļauj arī pēcdzemdību aprūpes vadlīnijās. (UNICEF, 2019; Crenshaw, 2014; Drever-Smith et al., 2013) Esošie pētījumi nenorāda uz to, ka kopā gulēšana zīdīšanas laikā būtu tiešā veidā saistīta ar SIDS, bez citiem apstākļiem. Jāņem vērā arī tas, ka atsevišķa gulēšana, tajā skaitā gulēšana vienā istabā, arī ir saistāma ar riskiem, piemēram, attiecībā uz zīdīšanu – samazinās nakts ēšanas reižu skaits, kas ietekmē piena daudzumu un agrīnu zīdīšanas pārtraukšanu. (Baddock et al., 2019; Moon et al., 2017b)
Riski, kas saistīti ar kopā gulēšanu:
· kopā gulēšana dīvānā;
· gulēšana kopā ar pieaugušo alkohola vai narkotiku reibumā;
· gulēšana blakus pieaugušajam, kurš smēķē;
· gulēšana gultā uz vēdera (bērns guļ uz vēdera);
· gulēšana bez zīdīšanas;
· gulēšana kopā krēslā, piemēram, izvelkamajā;
· gulēšana uz mīksta matrača;
· bērns ir priekšlaikus dzimis vai ar mazu dzimšanas svaru.
Bet arī šie riski nav viennozīmīgi. Veidojot vadlīnijas vai runājot ar vecākiem par kopā gulēšanas ieguvumiem un riskiem, vajadzētu ņemt vērā katra ieteikuma uzticamības līmeni (Oxford Levels of Evidence). Tas sastāv no 5 līmeņiem, kur 1. līmenis ir augstākais jeb uzticamākais.
1. Nekad neguliet ar zīdaiņiem uz dīvāna, atzveltnes krēsla vai uz nepiemērotas virsmas, ieskaitot spilvenu (3. līmenis). (Blair et al., 2014)
2. Zīdaiņi nedrīskt gulēt blakus personai, kura ir alkohola vai narkotisko vielu reibumā (3. līmenis). (Blair et al., 2014)
3. Zīdaiņiem jāizvēlas gulēšanas pozīcija uz muguras (3. līmenis) (Blair et al., 2014), (4. līmenis) (Li, 2003), (5. līmenis) (Tuladhar, 2003).
4. Zīdainis nedrīskt gulēt kopā ar aprūpētāju, kurš regulāri smēķē (1. līmenis) (Zhang and Wang, 2013), kā arī jāizvairās no apģērba vai priekšmetiem, kas smaržo pēc dūmiem (5. līmenis) (Torres et al., 2019). Gadījumos, kad māte smēķē, kopā gulēšana nebūs iespējama.
5. Gultai jāatrodas prom no sienām un mēbelēm, lai novērstu zīdaiņa galvas vai ķermeņa iekrišanu spraugās, saspiešanos. (1. līmenis) (Lambert, 2019).
6. Gultas virsmai jābūt stingrai, tāpat kā zīdaiņa gultiņas matracim (3. līmenis) (Kemp, 1994), bez bieziem pārsegiem (piemēram, pufīgām segām), spilveniem vai citiem priekšmetiem, kas varētu izraisīt nejaušu galvas pārklājumu un nosmakšanu.
7. Zīdaini nedrīkst atstāt vienatnē pieaugušo gultā (1. līmenis) (Lagon et al., 2018).
8. Visoptimālākā kopā gulēšanas poza ir, kad mazuļa galva atrodas virs mammas krūšu līmeņa, mammas kājas un rokas ir salocītas ap zīdaini, zīdainis guļ uz muguras, prom no spilveniem. (4. līmenis) (UNICEF, 2016; Weissinger et al., 2014).
Informācija ģimenes ārstiem, vecmātēm, bērnu māsām, pediatriem, zīdīšanas konsultantiem, dūlām, PEP mammām u.c
Ģimenēs, kurās ir iespējami riski kopā gulēšanai, būtu svarīgi:
· Veicināt un maksimāli atbalstīt zīdīšanu (1. līmenis) (Victora et al., 2016), (3. līmenis)(Zotter and Pichler, 2012).
· Veicināt smēķēšanas un narkotisko vielu atkarības mazināšanos (1. līmenis) (Zhang and Wang, 2013), (3. līmenis) (Blair et al., 2014).
· Vairākkārtīgi vērst vecāku uzmanību uz dīvānu lietošanu, gultasvietas izkārtojumu, ja ir novērojami šie bīstamie faktori. Uzrunāt arī par smēķēšanu un citiem faktoriem, izvēloties dažādus saziņas veidus un metodes, tajā skaitā arī video prezentācijas, sociālos mēdijus, īsziņas un e-pasta ziņojumus (2. līmenis) (Pediatrics; New Pediatrics Study Findings Have Been Reported from University of Virginia, 2019; TodaysBaby Quality Improvement: Safe Sleep Teaching and Role Modeling in 8 US Maternity Units, 2017; Moon et al., 2017b; Moon et al., 2017a).
· Var apsvērt jaundzimušo monitroinga ierīces (piemēram, Pēpi-Pod®; wahakura) u.c. (2. līmenis) (Tipene-Leach and Abel, 2019; H. L. Ball et al., 2006).
· Uzsvērt nepieciešamību kopīgas istabas ierīkošanai, kad kopā gulēšana nav iespējama. Un pievērst uzmanību partnera iesaistei jaundzimušā kopšanā.
Sarunai grūtniecības laikā ar kādu no aprūpes sniedzējiem saistībā ar kopā gulēšanu ir jānotiek ar bērna aprūpētājiem, neatkarīgi no viņu lēmuma par kopā gulēšanu, jo kādā brīdī bērns gulēs vecāku gultā neatkarīgi, vai vecāki to ir paredzējuši vai nē (4. līmenis)(H. Ball, 2002). Šīm sarunām būtu jānotiek perinatālā perioda sākumā un nepārtraukti visu zīdaiņa aprūpes laiku, maksimāli iekļaujot pēc iespējas vairāk aprūpētāju. Vēlams uzdot atvērtos jautājumus, piemēram:
· “Kādi ir jūsu plāni, kur gulēs jūsu mazulis pēc piedzimšanas?”
· “Kur un kāda būs zīdaiņa gulēšanas vieta?”
· “Vai jūsu mazulis kādreiz gulēs kopā ar Jums?”
Aprūpes sniedzējam ir jāvērš īpaša uzmanība un jāapzina tās ģimenes, kurās ir paaugstināts zīdaiņu nāves risks: zīdaiņi, kas dzimuši priekšlaicīgi (2. līmenis) (Prematurity and Sudden Unexpected Infant Deaths in the United States, 2017), (3. līmenis) (Malloy, 2013), pakļauti tabakas dūmiem antenatāli (1. līmenis) (Zhang and Wang, 2013), (4. līmenis) (Lavezzi et al., 2012; Kinney and Thach, 2009), dzīvo kopā ar smēķētājiem (1. līmenis) (Zhang and Wang, 2013), (3. līmenis) (Blair et al., 2014), (4. līmenis) (Scragg et al., 1993; Mitchell et al., 2017) un tie, kas dzīvo kopā ar cilvēkiem, kuri lieto alkoholu (3. līmenis) (Blair et al., 2014) vai narkotikas, un tāpēc varētu būt atbildīgi par zīdaini un varētu aizmigt blakus.
Informācija un konsultācijas par drošu kopā gulēšanu būtu jāsniedz visiem vecākiem, jo jārēķinās, ka vecāki jebkurā vietā var aizmigt pat nejauši (1. līmenis) (Bartick and Tomori, 2019). Šajās sarunās var iekļaut to, kā padarīt gulēšanu pēc iespējas drošāku, vai uzlabot bīstamos apstākļus, pat ja tos nav iespējams novērst pilnībā. Piemēram, ja kāds no vecākiem, ar ko kopā guļ zīdainis, smēķē, tāpat ir jāizrunā zīdīšana, pozicionēšana, guļvietas virsma (matrača mīkstums), lietojamā gultasveļa un tas, kur mazulis guļ, kad paliek viens.
Bet ko darīt valstij? Valstij būtu jānodrošina iespēja vecākiem šo informāciju saņemt bez maksas grūtniecības un pēcdzemdību periodā. Tas nav iespējams 15 minūšu garā grūtniecības vizītē pie vecmātes, ginekologa vai ģimenes ārsta vai ģimenes ārsta mājvizītē, kurai arī ir ierobežots laiks. Šobrīd šo izglītojošo darbu darba dūlas, zīdīšanas konsultanti un PEP mammas. Valstij būtu jāatbalsta šīs jomas speciālisti, jāiesaista viņi veselības aprūpes sistēmā.
Tā kā daudziem vecākiem būs ierobežots kontakts ar veselības aprūpes darbiniekiem un citiem speciālistiem, kritiski svarīgi ir atbalstīt strukturālas izmaiņas valstiskā līmenī. Politikas veidotājiem jāpievēršas šādām stratēģijām, kas var samazināt zīdaiņu mirstību:
1. Palielināt tabakas cenas – stratēģija, kas saistīta ar tūlītēju izteiktu zīdaiņu mirstības samazināšanos Eiropā (5. līmenis) (Filippidis et al., 2017).
2. Izbeigt diskrimināciju veselības aprūpes sistēmā, kas grauj zīdīšanu un noved pie sliktiem rezultātiem mātei un zīdainim (2. līmenis) (Lind et al., 2014) (Gallo et al., 2019), (3. līmenis) (Harris et al., 2012).
3. Pētniecības finansējuma un resursu piešķiršanas atbalstīšana, koncentrējoties uz zīdaiņu nāves riska faktoriem, kas saistīti ar miegu, proporcionāli pierādījumiem balstītam riska līmenim.
Izmantotie avoti:
Anete 