Anete

Ko drīkst un nedrīkst ēst zīdīšanas laikā? Mammas uztura ietekme uz piena kvalitāti

Presentation template What To Eat When Breastfeeding?Detailed vector baby child infographic.Foods to Avoid While Breastfeeding.Tips for mothers.Dietary recommendations.Benefits and harms of products

Advertisements

Stāvēju blakus māmiņai, kas tikko ieradusies mājās ar bērniņu no dzemdību vietas. Bija atnācis arī ģimenes ārsts, kurš nobēra veselu rindu ar to, ko nedrīkst ēst. Tajā skaitā, piemēram, piena produkti. Alerģijas esot retāk, bet laktozes nepanesamība gan veidojas. Sekoja vēl rinda ar “nedrīkst šo un to”. Māmiņa apjukusi pajautāja, ko tad viņa vispār var ēst? Vai ko varētu starp ēdienreizēm uzēst, ar ko remdēt izsalkumu, ja nesanāk pagatavot neko normālu. “Nu var apēst kādu nesaldu jogurtiņu”. Man palika žēl mammas. Tikko taču teica, ka nedrīkst ēst piena produktus!

Arī pie citas mammas, kurai bērniņš jau gandrīz mēnesi vecs, parunājot par mammas ēdienkarti – “neēdu neko”. Griķus, gurķus un salātlapas. Bet vēders tāpat sāpot viņam. Mammai saskrien acīs asaras. Varētu arī atteikties no zīdīšanas, paliek par grūtu.

Rekomendācijas, ko ēst un neēst, iemesli vēdersāpēm, alerģijām un ēdiena nepanesībām ir daudz. Un tas nereti strādā kā iemesls, lai nezīdītu. Vai pārtrauktu zīdīšanu.

Ekskluzīva zīdīšana (tikai mammas piens līdz 6 mēnešu vecumam) Latvijā pēc 2017. gada datiem bija vien 18.8%. Jaukta barošana pirmos sešus mēnešus – 57.6%, bet līdz gada vecumam savus bērniņus zīda vien 26.2% (Zīdīšanas statistika Latvijā, SPKC dati). Pēc Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām tiek ieteikta ekskluzīva zīdīšana pilnus 6 mēnešus, un turpināt zīdīt vismaz 2 gadus vai ilgāk.  Bet mammai divus gadus pārtikt no vienveidīga ēdiena – nereāli.

Līva Aumeistere – reģistrēta uztura speciāliste, LLU doktorante, Institūta «BIOR» pētniece, 2016./ 2017. gadā veica pētījumu, vai mammas uzturs zīdīšanas laikā ietekmē piena sastāvu. Sievietes pierakstīja savu ēdienkarti, atslauca pieniņu un nodeva to piena sastāva analīzēm.

  1. Tauku un taukskābju analīze

Pēc pētījuma datiem mammu uzturs attiecībā uz uzņemtajiem taukiem var neatbilst veselīga uztura rekomendācijām, tomēr tas neietekmē mammas pienu!

Taukskābes no uztura ātri nonāk mātes piena un to līmenis pienā var būt paaugstinātas pat 3 dienas. Pētījuma ietvaros atklājās, ka 3 dominējošās taukskābes mātes pienā ir:

Šīs trīs taukskābes ir dominējošās mātes pienā gan Latvijā, gan visā pasaulē. Vienalga no kuras pasaules malas ir māmiņa.

Piesātināto taukskābju līmeni mammas pienā uzturs neietekmē, bet nepiesātināto gan. Vairāk var lasīt TE 

Iespējams svarīgākā taukskābe mātes pienā ir DHS ( Dokozaheksaēnskābe), kas ir dominējošā taukskābe smadzenēs. Tās sintēze organismā ir ierobežota, tādēļ mazulis to saņem ar mammas pienu. Mammas pienā tā, galvenokārt, nonāk, ja mamma uzņem pietiekamā daudzumā to ar uzturu. Tā atrodas treknajās zivīs, mazāk garnelēs, mīdijās, krabjos, nelielā daudzumā arī olās, vistas gaļā un citās gaļās. Bet kaut gan pēc pētījuma datiem vairāk nekā puse dalībnieču zivis nelieto vispār vai lieto reti, visām DHS pienā bija virs minimālās normas. Tām, kas zivis lietoja regulāri, šī taukskābe bija lielākā apjomā. Vairāk var lasīt TE

Tātad, mātes uzturs palielina labo taukskābju un DHS daudzumu pienā (rieksti, olīveļļa, avokado, zivis, olas), bet neietekmē piesātināto jeb slikto taukskābju daudzumu pienā (treknā gaļa, trekni piena produkti, palmu un kokosriekstu eļļa).

Tauku daudzums pienā ir mainīgs attiecībā uz diennakts laiku, bērna vecumu, zīdīšanas ilgumu, bet tiešā veidā tauku saturu mammas pienā neietekmē tas, cik daudz kopējo tauku mamma uzņem ar pārtiku. Vairāk lasi TE

Tātad, DHS mammai ir jāuzņem priekš sevis (piemēram, ēdot zivis vai uzņemot to ar uztura bagātinātājiem), bet bērniņš DHS dabūs no mammas piena pat, ja mamma to neuzņem pietiekamā daudzumā. Mammai ir jārūpējas par sevi, jo sievietes ķermenis parūpēsies šajā situācijā par bērnu, bet pašai sievietei tas DHS var pietrūkt.

Un mēs varam lietot gan labo olīveļļu, gan slikto cūkas speķīti – mammas piena sastāvs no tā nepasliktināsies.

Rekomendācijas par labajiem taukiem, sliktajiem taukiem neattiecas uz mammām, kas zīda. Šīs ir rekomendācijas jebkuram cilvēkam, ievērojot veselīgu dzīvesveidu.

Kā ir ar trans-tauksābēm? Tās mēs pārsvarā pazīstam kā pavisam sliktās, kas rodas karsējot un hidrogenizējot eļļas, ko satur kūkas un citi neveselīgie našķi un pārstrādātie produkti. Bet ne visas trans-taukskābes ir sliktas! Tās nonāk pienā, ja mamma tās ir uzņemusi ar uzturu.

Un atkal, piemēram, daļēji hidrogenētus taukus mums visiem vajadzētu ierobežot uzturā. Tātad, šis nav ierobežojums mammām, kas zīda bērniņu! Tas ir aicinājums visiem cilvēkiem.

2. Olbaltumvielas

Arī olbaltumvielu daudzumu mātes pienā neietekmē mammu uzņemtais olbaltumvielu daudzums

Pēc Veselības ministrijas datiem laktācijas laikā mammai nav jāuzņem vairāk olbaltumvielu nekā jebkuram Latvijas iedzīvotājam.

Pēc L. Aumeisteres pētījuma datiem māmiņas uzņēma pietiekami daudz olbaltumvielu ar uzturu.

3. Ogļhidrāti (laktoze, oligosaharīdi)

Ogļhidrātu daudzumu mātes pienā nemaina tā daudzums mammas diētā.

Laktoze ir dominējošais ogļhidrāts mātes pienā. Tā sniedz bērniņam enerģiju. Ja māmiņa savā uzturā neuzņems laktozi (izslēgs piena produktus), laktoze vienalga būs mammas pienā, jo laktozes sintēze notiek laktocītos (šūniņās, kas ražo pienu) no glikozes nevis no laktozes, ko māmiņa uzņēmusi ar uzturu.

Laktozes izslēgšana no mammas uztura nesamazina tās daudzumu mātes pienā!

Kāpēc tad mēs tik daudz dzirdam par laktozes nepanesību? Laktozes nepanesība ir netoksiska reakcija uz pārtikas produktu / vielu. Laktozes nepanesība ir fermentatīva – mazulim pietrūskt laktāzes (enzīma), kas šķeļ laktozi. Laktozes nepanesība nav alerģija un no tās var izvairīties. Ferments laktāze, kas šajā gadījumā bērniņam pietrūkst, ir pašā mammas pienā. Bet, bērniņam ir jāiztukšo krūts, jāievēro zīdīšanas režīms, nemainot krūtis pārāk bieži. (Dr.V. Krūmiņas lekcija “Bērna uzturs”, 2017)

Mātes pienā laktoze ir vidēji 7.5 g/100 mL, bet govs pienā tikai 5 g/100 mL.

Tātad, laktozes nepanesība ir saistīta visbiežāk ar zīdīšanas režīmu un veidu, jo mātes pienā arī laktāze ir. Tikai jautājums, vai bērns to saņem pietiekamā daudzumā. Par to vairāk pastāstīt un atrast labāko risinājumu var, piemēram, zinošs zīdīšanas konsultants.

4. Pētījumā tika analizēti arī esenciālie elementi (kalcijs, magnijs, nātrijs, cinks u.c.).

To daudzums mātes pienā ir stabils, izņēmums varētu būt nātrijs, cinks, selēns.

 

Pēc L. Aumeisteres pētījuma datiem, māmiņas Latvijā uzņem par daudz taukus, piesātinātās taukskābes un cukurus savā diētā. Un tomēr, tas ir par mūsu pašu veselību nevis piena kvalitāti.


Arī Dr. Džeks Ņūmens (Dr. Jack Newman, MD, FRCPC, IBCLC) norāda, ka bieži vien rekomendācijas zīdošām māmiņām ir neprecīzas. Tās ir rekomendācijas veselīgam uzturam kopumā.

Un problēma rodas tad, kad mamma saprot, ka viņas uzturs tam neatbilst, sevišķi ģimenēs, kur ir finansiālas grūtības. Nu nevarēs ģimene nopirkt zivis, kas mums Latvijā ir salīdzinoši dārgas, nevarēs lietot olīveļļu, bet paņems lētāko rapšu eļļu. Un nekas no tā nemainīsies! Piens nebūs sliktāks. Šis nav iemesls izvēlēties piena maisījumu, kas, starpcitu, sanāk dārgāk nekā reizi nedēļā apēst zivs gabaliņu. Un kopumā barošana ar maisījumu un pudelīti vispār sanāk dārgāka nekā zīdīšana.

Dr. Jack Newmen komentē biežākās dzirdētās rekomendācijas jaunajām mammām no kā atteikties laktācijas laikā.

  1. Saldumi, trekni un sāļi ēdieni.

Dr. Jack Newmen komentārs: Mums visiem tos vajadzētu ēst ierobežotā daudzumā. Bet tas, ka mamma ēdīs daudz saldo produktu neietekmēs mazuļa uzņemto cukuru daudzumu. Tātad, nepalielinās risku uz aptaukošanos.

  1. Asie ēdieni.

Dr. Jack Newmen komentārs: Bieži varam dzirdēt, ka pat neliels daudzums piparu var padarīt mazuli nemierīgu stundām ilgi. Šis arī neatbilst patiesībai un ir izdomājums. Nav pierādījumu tam. Un diezvai jebkas, kas ir piparos vai citās asās garšvielās, nonāk pienā tādā apjomā, kas ietekmētu mazuļa uzvedību.

  1. Citrusi.

Dr. Jack Newmen komentārs: Ja kaut kas no citrusu augļos esošā sastāva nonāktu pienā un kairinātu mazuļa gremošanas traktu, vai nevajadzētu būt arī tā, ka tas kairina mātes krūtis un krūtsgalus?

  1. Kofeīns.

Dr. Jack Newmen komentārs: Mazuļi nepārstrādā kofeīnu tik labi kā pieaugušie, bet tik nelielā apjomā, kā tas nonāk pienā, ja mamma izdzer 1 vai 2 tasītes kafijas, neietekmē mazuli. Ir valstis, kur kofeīnu dod priekšlaikus dzimušajiem kā medikamentu, bet neviens tur nesatraucas par to, cik labi bērna organisms izdalīs to. Mums nevajadzētu pilnībā ierobežot mammas dzert kafiju vai tēju.

5. Pārstrādāta pārtika.

Dr. Jack Newmen komentārs: Tā nav labākā izvēle priekš jebkura cilvēka. Bet konservanti arī nenonāk pienā tādā apjomā, lai ietekmētu piena kvalitāti.

6. Ķiploki.

Dr. Jack Newmen komentārs: Ķiploki nav produkts, kas izraisītu jebko mazulim. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju izmanto ķiplokus ēst gatavošanā un tas neietekmē zīdīšanu.

7. Nelietot piparmētru, fenheli, pētersīļus, kumelītes.

Dr. Jack Newmen komentārs: Nav pierādījumu, ka tāds apjoms, kā cilvēki visbiežāk lieto šos augus, izraisītu jebkādu terapeitisku iedarbību uz mazuli.

 

Ceru, ka šis raksts mazinās jauno vecāku bažas par to, ka “mamma kaut ko nepareizu apēda”. Jā, bērniņiem var būt alerģijas, var būt citas reakcijas uz pārtiku. Bet būsim reāli un domāsim paši līdzi, vai tiešām tas tā ir.

Varbūt mazais ir raudulīgs pēc ciemošanās pie vecmāmiņas tāpēc, ka viņam omes laukos bija traki daudz jaunu iespaidu, nevis mamma apēda lauku tortes gabaliņu?

 

Paldies Līvai!

Raksta tapšanā izmantotie materiāli:

Materiāli no pētījuma “Vai mammas uzturs zīdīšanas laikā var ietekmēt piena sastāvu? / Līva Aumeistere – reģistrēta uztura speciāliste, LLU doktorante, Institūta «BIOR» pētniece/ TE un TE

Materiāli no Dr.Valdas Krūmiņas lekcijas “Laktoze un govs piena alerģija”, 2017

Dr. Jack Newmen raksts par populārām rekomendācijām sievietēm laktācijas laikā. Pieejams TE

Advertisements

Advertisements