Elpošanas tehnikas dzemdībās

Elpošana. Tā ir tik dabiska un pašsaprotama, tik automātiska, jau kopš piedzimšanas. Mēs elpojam dziļā miegā, sapņojot, esot nomodā, strādājāt un sportojot. Mēs elpojam dziedot un smejoties, raudot un kliedzot – un katru reizi mēs to darām mazliet savādāk. Dziļāk, seklām, vienmērīgāk vai ar pārtraukumiem.  Bet tas notiek pat nepiedomājot. Tad kāpēc mācīties elpot dzemdībām?

Dzemdībās sieviete dabiski piedzīvo elpošanas izmaiņas, kas pielāgojas ķermeņa vajadzībām – elpošanas temps, ritms, dziļums – tas viss palīdz piedzīvot šo dzīves notikumu, dzemdības.  Tomēr elpošanai nevajadzēt būt iemācītai un pielāgotai katram dzemdību brīdim kā pēc noteiktas shēmas. Vislabāk ir pašai ļauties un saprast, kas kurā brīdī der tieši Tev.

Tomēr koncentrēšanās uz elpošanu var:

  • palīdzēt sievietei atslābināties, īpaši tad, ja kāda no elpošanas tehnikām ir iepriekš praktizēta;
  • ritmiska elpošana ļauj saglabāt dzemdību ritmu, sevišķi, ja apkārt ir rosīga vide;
  • koncentrēšanās uz elpošanu sniedz sievietei sajūtu, ka viņai ir kaut nedaudz kontrole par notiekošo, jo dzemdību kontrakcijas un dzemdību process vairāk vai mazāk stāv pāri tam;
  • elpošana var nodrošināt komfortu brīžos, kad cita veida palīdzība sev nav iespējama, piemēram, ir ierobežota kustība (kādu manipulāciju dēļ, piemēram, bērniņa sirds toņu pieraksta laikā).

Tāpat elpošana nodrošina sievieti un bērnu ar pietiekamu skābekļa daudzumu. Un arī dzemde, kas saņem pietiekami daudz skābekļa, strādā efektīvāk.

ir dažādas elpošanas tehnikas, ko var izmantot dzemdībās. Vēl pirms dažiem gadiem visos dzemdību sagatavošanas kursos notika īpaša elpot-apmācība. Šobrīd lielāks uzsvars tiek likts uz to, ka galvenais ir neaizturēt elpu (vismaz pirmajā jeb atvēršanās periodā) un elpot saskaņā ar sava ķermeņa vajadzībām un dotajiem signāliem. Tomēr ir vērts papraktizēt dažādus elpošanas veidus, kas var noderēt dzemdībās. Izmantot elpošanas tehnikas kā resursus. Vai pievērsties tiem, brīžos, kad esi izkritusi no sava dzemdību ritma, piemēram, pēc iestāšanās stacionārā, bet kādu analīžu noņemšanas, pēc dzemdību progresa izvērtēšanas u.c. Iemācītas elpošanas tehnikas var palīdzēt atgriezties pie sevis.

Pirms jebkuras tehnikas pielietošanas, ir vērts vispirms izdarīt dziļu ieelpu un izelpu kā tādu attīrīšanās elpu. Līdz ar to sajust visu savu ķermeni, saprast, vai ir ērti.  Noskaņoties domāt pozitīvi, iespējams, izmantot kādu vizualizāciju, kas palīdzēs nākošās kontrakcijas izelpošanai. Droši izmanto kustību un skaņu – nopūtu, uuuu, mmmm

Viena no elpošanas tehnikām ir ieelpa, kuras laikā sieviete uzņem ne tikai skābekli un gaisu, bet vizualizē domās to kā mieru, kas tiek ieelpots. Savukārt kopā ar izelpu tiek izpūsts arī viss saspringums. Ieelpojam mieru, izelpojam saspringumu.  Un katrā izelpā ķermenis paliek mīkstāks un atslābinātāks, dzemdes kakls un sieviete verās vaļā… Šī izelpa nav kā svecītes pūšana dzimšanas dienā, bet gan gara, gara nopūta.

Izmanto elpošanas tehnikas kontrakciju laikā un tikai tad, kad tās paliek tik spēcīgas, ka nespēj elpot mierīgi. Tāpat kontrakcijai beidzoties, mēģini atgriezties pie normālās elpošanas. Un seko līdzi, lai izelpa nav īsāka par ieelpu.  Bet starp kontrakcijām nekoncentrējies uz elpošanu, bet ļauj sev atpūsties, uzņemt enerģiju un spēkus.

Attīrīšanās elpa – tā sniedz skābekļa pieplūdumu, ļauj atbalsta personām saprast, ka tuvojas  vai beidzas kontrakcija, dod pašai signālu visam ķermenim un prātam, ka tagad jākoncentrējas uz elpošanu. Šo ieelpu veic ar degunu (vai muti), piepildot maksimāli pilnas plaušas, piepūšot arī vēderu; un izelpojot garu, garu izelpu.

Lēna elpošana. Tā ir ļoti nomierinoša un atslābinoša. Tās mērķis ir elpot viegli, nestrādājot pārāk intensīvi uz ieelpu un izelpu.  Ieelpa, izelpa.  Kad kontrakcija sākas, ieelpo vienu dziļo “attīrīšanās” elpu, ar izelpu aizpūšot prom visu saspringumu un  mēģinot palikt atslābušai.  Pēc tam ir ieelpa caur degunu (vēlams) un izelpa caur muti (vēlams, bet ne obligāti), izelpa kā viegla nopūta.  Šādā elpošanas tehnikā ir aptuveni 5 līdz 12 ieelpas minūtē.  Kad kontrakcija beidzas, atkal tiek veikta viena attīrīšanās jeb “atvadu” dziļā ieelpa. Šī elpošana ir līdzīga kā mēs elpojam miegā.

elpošanas tehnikas

Šo elpošanas tehniku pielieto tikmēr, kamēr jūti, ka tā tev palīdz. Ja nepalīdz, izmēģini ko citu. Liela daļa sieviešu ar šādu elpošanu piedzīvo visas dzemdības, citām tā liekas palīdzoša līdz dzemdes kakla atvērums ir 7-8cm.  Ja sieviete piedzīvo biežas, intensīvas kontrakcijas, tad var būt  grūti uzturēt šo ritmu, un noderīgākas būs citas elpošanas tehnikas.

Seklā elpošana. Šī nav cilvēkam pierasta elpošana, tāpēc var būt nedaudz grūti uz to koncentrēties vai praktizēt, taču šī elpošana palīdz sievietei vieglāk pārciest sāpes. Iesākumā šī elpošana var būt neērta – sausa mute, sajūta, ka netiek ieelpots pietiekami daudz gaisa, arī galvassāpes hiperventilācijas dēļ.  Šajā elpošanas tehnikā minūtes laikā ir 30 līdz pat 120 ieelpas.  Elpojot šādi, jāpievērš uzmanība, lai pleci un krūškurvis paliek atslābināti.  Arī te kontrakcijas sākumā veic dziļo ieelpu un garo izelpu un lēnām pārēj uz seklo elpošanu. Kontrakcijai beidzoties, pārēja uz normālu elpošanu, visvieglāk to pārslēdzot atkal izdarot dziļo ieelpu un garu izelpu.

elposanas tehnikas

Sekla un  ātra elpošana ir vairāk raksturīga stresa situācijām, bailēm un briesmām. Un šīs nav tās sajūtas, ko vajadzētu piedzīvot dzemdībās. Nestājies tām pretī un necīnies, bet mēģini pārslēgt prātu uz ko gaišāku vai pievērsies dziļajai elpošanai, kurā koncentrējies uz stresa izpūšanu līdz ar izelpu.  Ja neizdodas samazināt ritmu, var palīdzēt mutes aizsegšana ar roku, vai visas sejas paslēpšana lakatā.

 

Tāpat šīs elpošanas var variēt kopā. Dažreiz palīdz elpošana, kuras pamatā ir divas līdz četras seklās ieelpas un izelpas,  bet pēdējai ieelpai seko gara, gara izelpa. Kā nopūta.  Šādu shēmu  elsa-elsa-elsa-izelpa atkārto  vairākas reizes līdz kontrakcija beidzas.

Elpošana izstumšanas periodā. Te varētu iedalīt trīs elpošanas tehnikas. Pirmā, kas neļauj spiest, ja tas nav vajadzīgs, ir par ātru vai nav produktīvi. Piemēram, parādās spiešanas sajūta, kad dzemdes kakls vēl nav gatavs, vai mazuļa galviņa ir jau iestiepusi starpenes audus, bet pārāk ātra izspiešana varētu tos traumēt.  Otrā – elpošana kas ir pilnībā spontāna. Trešā – aktīva spiešana.

Noturēties pretī ķermenim un nespiest, kad ķermenis to dara pats, ir ļoti grūti. Šajā situācijā tiklīdz kā izjūti vēlmi piedalīties spiešanā, var palīdzēt, ja sieviete iztēlojas, ka viņas priekšā ir putna spalva vai svecīte, ir jāelpo viegli, sekli, lai to neaizpūstu/nenopūstu.  Viegla, sekla elpošana var palīdzēt mazināt vēlmi spiest.

Spontāna izstumšana parasti kombinē dažādus elpošanas ritumus, kas kombinējas ar elpas aizturēšanu, vaidēšanu, elsošanu, pūšanu u.c. Sieviete ieklausās savās sajūtās un ļauj savam ķermenim sajust, kas kurā brīdī ir nepieciešams.  Vidēji vienas kontrakcijas laikā ir 2 līdz 7 ieelpas, kas ilgst 5-7 sekundes.

Līdz pat 1980’ gadiem aktīvi vadīts izstumšanas periods bija vienīgais veids, kā sieviete pasaulē laida mazulīti.  Šobrīd to vairāk pielieto reizēs, kad sievietei ir anestēzija, kas var samazināt vēlmi spiest, sajust savu ķermeni un tā dotos signālus.  To pielieto arī gadījumos, kad pēc aprūpes sniedzēja domām dzemdību izstumšanas periods ir pārāk ilgs, ir nepieciešama iejaukšanās, dzemdību stangu un vakuumekstrakcijas gadījumā.

Diemžēl daudz kur pasaulē aktīvā izstumšanas perioda vadīšana joprojām ir saglabājusies kā rutīna, kuru pielieto neskatoties vai tas ir mammas un bērna interesēs. Aktīvā vadīšana visbiežāk sākas ar aicinājumu ievilkt dziļi elpu, varbūt izdarīt pāris ieelpas un izelpas kontrakcijai sākoties, bet ar trešo ieelpu aizturēt elpu, spiest, izskaitot aptuveni līdz 10, atkal dziļi ievilkt elpu, aizturēt un spiest. Un tā turpināt, līdz kontrakcija ir beigusies. Tāpat vecmāte vai ārsts var aicināt izmantot, piemēram, ssss skaņu spiešanas brīdī.  Elpas aizturēšana uz 10 un vairāk sekundēm ir neveselīga. Arī izstumšanas periodā gan sievietei, gan bērnam ir vajadzīgs  skābeklis. Pētījumi rāda, ka elpas aizturēšana uz 10 sekundēm un vairāk izraisa izmaiņas ķermenī – palielina spiedienu krūtīs, kas samazina asins atpakaļplūsmu uz sirdi, pazeminot asinsspiedienu. Mazāk asinis ar mazāku skābekļa devu aiziet līdz dzemdei un izmainās bērna sirds toņi, uzrādot, ka viņam pietrūkst skābeklis.  Kas savukārt liek aprūpētājam pasteidzināt vēl dzemdības – liekot vēl aktīvāk un ilgāk spiest, aizturot elpu. Aktīva spiešanas vadīšana palielina arī epiziotomiju skaitu, palielina pēcdzemdību urīna nesaturēšanas risku, dzemdību ceļu traumas un ir izaicinājums sievietei ticēt savām un sava ķermeņa spējām. (Journal of midwifery & women’s health 52(3):238-45 · Maijs 2007)

 

Citi izmantotie avoti:
“The Birth Partner” Penny Simkin1989
“Birth Skills” Sarah Murdoch 2007
“Heart and Hands” Elizabeth Davis 2004
‘’The Birth book William” Sears and Martha Sears 1994
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s